Pašnodarbinātā statuss un hipotekārais kredīts: svarīgākais, kas jāzina

Kā norāda "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais, aizdevuma piešķiršanas process pašnodarbinātai personai nav sarežģītāks kā jebkuram citam. Viņš skaidro, kam pievērst uzmanību, lai kredīta saņemšana noritētu bez aizķeršanās.

Izsniedzot kredītu, banka vērtē aizņēmēja ienākumus ilgtermiņā, kas nozīmē, ka tiek izvērtēts ne tikai potenciālā klienta ikmēneša ienākumu vidējais rādītājs, bet ņemti vērā arī paredzētie nākotnes ienākumi.

Kā norāda eksperts, nereti tieši ienākumu svārstīgums liek bankām pastiprināti izvērtēt kredīta pieteikumus. Lai gan ir saprotams, ka iedzīvotāji, kas darbojas radošajās profesijās vai vada projektus, kādu mēnesi var saņemt lielākus ienākumus, bet citu – ievērojami mazākus, tomēr tas nozīmē, ka kredītņēmēja ienākumi var būt neregulāri un pastāv risks, ka cilvēks nākotnē varētu nesaņemt tādus pašus ienākumus kā iepriekš.

Nereti, aizpildot savu ienākumu deklarāciju, iedzīvotāji cenšas uzrādīt iespējami lielāku summu izdevumos, tādejādi samazinot nomaksājamā nodokļa apmēru. Tomēr, kā norāda eksperts, piesakoties kredītam, šis faktors var izrādīties būtisks bankas lēmumam par labu kredīta piešķiršanai. Iedzīvotāji var kļūdaini pieļaut, ka par ienākumiem tiek uzskatīti kopējie deklarētie ienākumi, tomēr banka rīkojas sociāli atbildīgi un vērtē ienākuma nodokļa deklarāciju, t.i., ienākumus pret izmaksām un nomaksātajiem nodokļiem jeb ienākumus tikai pēc visu maksājumu segšanas, kuri tiek sadalīti uz 12 mēnešiem, un nereti kredīta noformēšanai deklarētais ienākumu apjoms ir nepietiekams.

Jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, katras bankas pienākums ir pārliecināties, vai klientam netiks radīts pārlieku liels finansiālais slogs un viņš spēs veikt aizdevuma atmaksu. Lai varētu objektīvi novērtēt aizņēmēja maksātspēju, bankas rūpīgi analizē pašnodarbinātā ienākumu vēsturi un potenciālos nākotnes ienākumus.

Ierasti banka pašnodarbinātām personām lūdz iesniegt dokumentus, kas apliecina viņu ienākumus pēdējā gada laikā – ienākumu deklarāciju un konta pārskatu. Atkarībā no klienta pieredzes, izglītības un darbības nozares, nereti tiek lūgts iesniegt šos dokumentus par divu gadu periodu, jo garāks atskaites periods palīdz saprast klienta spēju gūt ienākumus ilgtermiņā, vienlaikus arī liecina par paradumiem un sociālo atbildību, maksājot nodokļus.

Tāpat banka vērtē spēju veikt algas izmaksas, balstoties uz konkrēto uzņēmējdarbību, proti, pašnodarbinātās personas naudas plūsmu. Ja ir iespējams, vēlams papildu pievienot līgumus ar klientiem, kas apliecina plānotos ieņēmumus nākotnē.

Šādu dokumentu sagatavošana var prasīt ilgāku laiku, tāpēc eksperts iesaka sazināties ar banku tad, kad dokumenti jau ir klienta rīcībā. Ja klients ir laikus pienācīgi sagatavojies, kredīta piešķiršanas procesa virzība būs daudz ātrāka.

Kā norāda eksperts, banka katru kredīta pieteikumu izvērtē individuāli. Bankas novērojumi liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju sniedz attālinātus pakalpojumus sadarbības partneriem ārzemēs, un, piemēram, IT darbinieks, darbojoties ārvalstu klienta labā, noteiktā laika periodā var saņemt būtiski lielāku atalgojumu nekā Latvijā. Ja šis cilvēks vēlas saņemt mājokļa aizdevumu, banka vērtē aizņēmēja iespējas saņemt līdzvērtīgus ienākumus nākotnē. Šādā gadījumā tiek izvērtēta arī konkrētā cilvēka profesija, specializācija un darba specifika.

Klienti mēdz arī mainīt savu esošo nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, no autoratlīdzības saņēmēja kļūstot par patentmaksātāju, pašnodarbināto vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Arī šādā gadījumā banka katru situāciju izvērtē individuāli, ņemot vērā klienta vēsturisko informāciju, darba specifiku u.tml.

Neatkarīgi no ienākumu avota, banka vērtē aizņēmēja kredītvēsturi, kā arī mājsaimniecības esošās saistības. Vienlaikus, lemjot par kredīta piešķiršanu, tiek ņemta vērā arī vēlamā aizdevuma summa un atmaksas termiņš, un klienta līdzfinansējums.