Nepietiekams mitrums un tikko apgriezti stublāji augiem rada milzu stresu, kura rezultātā tie izplata skaņas. Kaut arī lielākā daļa cilvēku šīs skaņas nespēj sadzirdēt, tomēr mikrofoni un pat daži dzīvnieki dzird sāpju izraisītās skaņas. Turklāt žurnālā "Cell" publicētais pētījums liecina, ka augi, kuriem nepieciešams ūdens vai kuru stublāji ir tikko apgriezti, rada aptuveni 35 skaņas stundā, kamēr labi palieti un neapgriezti augi ir klusi un izdod apmēram vienu skaņu stundā.
Visdrīzāk, augu radītās skaņas neviens nebūs dzirdējis, jo to ultraskaņa sasniedz aptuveni 20–100 kilohercu amplitūdu. Tas nozīmē – skaņa ir tik augsta, ka tikai daži cilvēki vispār to ir spējīgi sadzirdēt. Taču iespējams, ka sikspārņi, peles un kodes dzīvo pasaulē, kuru piepilda arī augu izplatītās skaņas, savukārt iepriekšējie pētījumi atklāj, ka augi reaģē uz dzīvnieku skaņām.
Lai sadzirdētu augu radītās skaņas, Lilaha Hedanija no Telavivas universitātes Izraēlā un viņas kolēģi, tabakas un tomātu augus novietoja ar mikrofoniem aprīkotās kastēs. Mikrofoni ir pietiekami jutīgi, lai spētu uztver visus augu radītos trokšņus, pat ja pētnieki tos nedzird. Īpaši izteikti trokšņi bija augiem, kuri tika pakļauti stresam – ūdens trūkumam vai stublāju apgriešanai. Hedanija atklāj, ka pazeminot un paātrinot iegūto skaņu, tā sāk līdzināties sprāgstoša popkorna blīkšķiem. "Skaņa nemaz neatgādina dziedāšanu," viņa teic.
Augiem nav balss saišu vai plaušu. Tādēļ Hedanija skaidro, ka šobrīd teorija par augu radītajām skaņām tiek balstīta uz ksilēmas caurulēm, kas vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz kātiem lapām. Ūdens ksilēmā tiek vadīts ar virsmas spriegumu, līdzīgi kā ūdenim, kas tiek sūkts caur dzeramo salmiņu. Savukārt, kad ksilēmā plīst gaisa burbulis, tas var radīt nelielu troksni; šādi ūdens burbuļi biežāk veidojas sausuma radītā stresa periodā. Taču, lai noteiktu precīzu skaņas veidošanās mehānismu, ir nepieciešami turpmākie pētījumi, stāsta Hedanija.
Pētnieku komanda izstrādāja modeli, kas aptuveni ar 70 procentu precizitāti, atpazīstot radīto skaņu, spēj konstatēt, vai augs cieš no sausuma vai arī tam ir apgriezti stublāji. Tāds rezultāts var veicināt augu audio novērošanu lauksaimniecībā un dārzkopībā.
Lai pārbaudītu metodes praktiskumu, pētnieki mēģināja reģistrēt augu skaņas arī siltumnīcā. Tika izmantota datorprogramma, kas spēj nodalīt fona troksni, piemēram, gaisa kondicionēšanas ierīču troksni, no augu radītajām skaņām.
Eksperimentālie pētījumi liecina, ka ne tikai tomāti un tabakas augi rada skaņas. Arī kvieši (Triticum aestivum), kukurūza (Zea mays) un vīnogas (Vitis vinifera) izplata trokšņus, kad ir izslāpuši. Ne mazāk interesanti ir Hedanijas un viņas kolēģu iepriekšējie pētījumi, kuros tika pētīts, vai augi reaģē uz dzīvnieku radītām skaņām. Rezultātā tika atklāts, ka naktssveču sugas (Oenothera drummondii) augi izdala saldāku nektāru, saskaroties ar bites skaņu.
Taču, vai augu radītie trokšņi ir tik būtiski ekosistēmai, lai spētu ietekmēt pašu vai dzīvnieku uzvedību, vēl nav zināms. Sidnejā dzīvojošs biologs Grēms Paiks skeptiski vērtē to, ka dzīvnieki ieklausās augu vaidos. "Maz ticams, ka dzīvnieki patiešām spēj dzirdēt augu radītās skaņas no liela attāluma," viņš saka, atzīmējot, ka šīs skaņas ir pārāk vājas. Vienlaikus Paiks piekrīt, ka augi varētu stresa apstākļos "raudāt".
Rakstam tika izmantota informācija no "Scientific American".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
