Kur sēt zirņus un ar ko tos pabarot, lai vasarā baudītu gardu ražu

Zirņiem patiks, ja tiem ierādīsi vietu vidēji smagā augsnē, piemēram, smilšmālā. Galvenais, lai vagās nav stingrs māls, jo tad sēklām būs grūtāk sadīgt. Svarīgi, lai augsne ir auglīga, taču ne skāba. "Zirņiem ļoti nepatīk skāba augsne – pH līmeni augsnē vajadzētu vismaz no 5,8 līdz 6,5. Ideāli, ja var nodrošināt, ka augsnes pH līmenis ir 6. Lai labi justos un augtu, zirnis aug simbiozē ar gumiņbaktērijām – tās inficē saknītes, uz kurām izveidojas nelieli gumiņi. Šis komplekss palīdz piesaistīt atmosfēras slāpekli, kas visiem tauriņziežiem ir svarīgi. Skābā augsnē gumiņbaktēriju nav, līdz ar to zirnim neveidojas simbioze ar baktēriju un tas ir tāds nedaudz bēdīgs un vientuļš – tas augs, bet nebūs tik zaļš un lekns. Ja pH ir vēl nedaudz zem 5,5, ražu iegūt varēs, taču zem pH 5 gan noteikti ne," paskaidro Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.

Vietai dārzā jābūt labi izgaismotai, taču viens no galvenajiem aspektiem, lai zirņi augtu spēcīgi un veselīgi, ir teicama gaisa apmaiņa. Tādēļ sējumu nevajadzētu veidot pārāk blīvu – citādi lielā mitrumā zirņus piemeklēs augu slimības. Lepse paskaidro, ka zirņi, tāpat kā jebkuri citi augi, jāsēj aptuveni trīs līdz piecu sēkliņu dziļumā. "Jo smagāka augsne, jo seklāk sējam, jo smilšaināka un vieglāka augsne, jo dziļāk sējam." Starp rindiņām būtu vēlams atstāt aptuveni 15 līdz 20 centimetrus, bet starp sēkliņām rindā – apmēram septiņus centimetrus.

Pētniece skaidro, ka ne vienmēr zirņus vajag sēt mērcētus. Šādus zirņus labāk sēt tad, kad augsne jau krietni sasilusi. "Taču atkal jāskatās – ja ir ļoti sauss pavasaris, tad mērcētus (iediedzētus) zirņus sēt sausā augsnē arī nav labi. Jāmērcē tikai tādā gadījumā, ja varēsim nodrošināt laistīšanu vai zeme jau dabiski ir mitra. Ja sējam izmērcētus zirņus agri pavasarī, tie jau sākuši dīgšanas procesu, un, ja tomēr vēl uznāk aukstums, var gadīties, ka dīgšana apstāsies un dīglis sapūs." Lai iegūtu gardus zirņus ilgāku laikposmu, Lepse iesaka zirņus sēt regulāri pa posmiem. Pēc agrākās sējas pagaidi divas trīs nedēļas un sēj nākamo tūri, un tā līdz jūlijam – tad zirņi ienāksies pakāpeniski un ar tiem mieloties varēs visu vasaru.

Ja augsne labi sagatavota, zirņus sākotnēji var nedaudz palutināt ar slāpekļa mēslojumu, gan izmantojot minerālmēslus, gan organisko mēslojumu, piemēram, viegli atšķaidītu vircu vai kādu no veikalos pieejamajiem bioloģiskā mēslojuma līdzekļiem. "Kamēr vēl zirnim nav parādījušās pirmās septiņas astoņas lapas, tam vajadzīgs nedaudz slāpekļa. Pēc tam tas jau ir inficējies ar gumiņbaktērijām un slāpekli spēj piesaistīt pats," stāsta Dārzkopības institūta pētniece. Ja augsne dārzā ir labi iekopta un auglīga, piemēram, tajā ir iestrādāti sadalījušies kūtsmēsli vai komposts, visas nepieciešamās barības vielas augam tiks nodrošinātas. Ja zini, ka augsne nav labi iekopta, pirms sēšanas tajā var iestādāt komplekso minerālmēslojumu. "Būtu labi, ja cilvēki tomēr veiktu augsnes analīzes un, balstoties uz tām, veiktu mēslošanu dārzā," tā Lepse, skaidrojot, ka zirnis nav cimperlīgs – tā veģetācijas periods ir salīdzinoši īss un daudz barības vielu tas nepatērē.

Pēcāk sausuma periodos zirņus vajadzētu laistīt. Lai pietiekami padzirdītu augu, jālej vismaz 10 litri uz kvadrātmetru – šāds noteikums attiecas uz jebkuru dārzeni, skaidro pētniece. Laistīšana jāveic agrā pēcpusdienā vai no rīta, lai augsne līdz naktij paspēj nožūt. Ļoti karstā un saulainā dienā un intensīvā saulē laistīt zirņus nav ieteicams, jo tad ūdens pilieni veido lēcas efektu un lapas var apdegt. Primitīvs veids, kā noteikt, vai augsni nepieciešams laistīt, ir ierubināt tajā ar pirkstu vai kādu citu priekšmetu. Ja izveidotais caurums pēc tam aizbirst ciet, augsne ir pārāk sausa, bet, ja izurbinātā vieta saglabājas, var uzskatīt, ka mitrums augsnē ir normāls.

Vai zirņus vērts mulčēt? Lepse uzskata, ka ne. "Zirnis nav cimperlīga kultūra, un domāju, ka tas ir pēdējais, ko vajadzētu mulčēt. Turklāt mulčas, kas satur daudz augu daļu, piemēram, zāģskaidas, mizas, šķelda un salmi, satur daudz oglekļa, un augsnes baktērijas, lai sadalītu oglekli, tērē slāpekli, kas tamdēļ netiek augam." Arī dobē zirnis ir neitrāls un nevienam kultūraugam nebūs slikts kaimiņš. Turklāt, tā kā augs piesaista slāpekli, arī augsne tam apkārt ir bagātāka ar slāpekli. Pēc agrās zirņu ražas, kuru novācam jau ap Jāņiem, Lepse iesaka to vietā iestādīt ziedkāpostus rudens ražai, kuriem šāda ar slāpekli bagāta augsne būs tieši laikā, turklāt augam savas ziedkopas nebūs jāveido karstākajā vasaras periodā.

Kad ir pats labākais laiks zirņu sējai un Dārzkopības institūta un Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieces domā par seno latviešu ticējumu, kas vēsta, ka zirņi jāsēj simtajā gada dienā, kas šogad aizvadīta 10. aprīlī, uzzini šajā "Delfi" rakstā.