Neglīti brūni laukumi un sūnas ir vienas no biežākajām problēmām, kas laika gaitā piemeklē piemājas teritorijās iekoptos mauriņus. Dārzniece un arboriste Ilze Andersone "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" pastāsta, ka zāliens šādi signalizē par to, ka nejūtas labi un ir laiks tam pievērst uzmanību.
Lai zāliens zaļotu un būtu veselīgs, tam nepieciešams gaiss, taču tā kā mauriņu vasaras laikā regulāri pļaujam un pa to pārvietojamies, augsne pieblietējas un skābekļa piegāde kļūst arvien mazāka. Lai gaisa cirkulāciju zālienā atjaunotu, talkā jāņem aerators, kas augsnē izdzīs caurumiņus, tādējādi uzrušinot sakņu kārtiņu un no mauriņa izvelkot ārā arī visu lieko – veco zāli, sūnas, skujas un lapas.
Aerāciju vēlams veikt reizi gadā, taču, ja zāliena stāvoklis ir labs (nav sūnu, brūnu laukumu), to var darīt arī retāk, piemēram, reizi divos gados. Ieteicamākais laiks šim darbiņam ir agrs pavasaris, kad zālīte tik tikko sākusi augt. Ja šis periods nokavēts, aerāciju var veikt arī vēlāk un pat vasarā, taču pirms tam zālienu nopļauj pēc iespējas īsāku – vismaz līdz 2 centimetru garumam.
Noskaties otro raidījuma "Dārza jautājums" epizodi, lai saprastu, kā darboties ar aeratoru, lai sasniegtu vēlamo mērķi, bet raidījuma noslēgumā uzzināsi, ko ņemt vērā, stādot vienu no pavasarī visskaistāk ziedošajiem kokaugiem – sakuru.
Pirms zāliena aerācijas jāatbrīvojas no ziemas laikā sabirušajiem zariem, lapām un citiem gružiem, lai aerators varētu veiksmīgi veikt savu darbu. To var izdarīt, izmantojot lapu pūtēju, ja laiks ir sauss, vai plastmasas grābekli.
Ievēro, ka aerācija jāveic vismaz divos virzienos – vertikāli un horizontāli, lai aeratora pēdas no jauna nepieblietētu augsni. Ja sūnas zālienā ir daudz, tad aerāciju jāveic arī pa diagonāli.
Ar aerēšanu gan mauriņa apkopšana nebeidzas. Ja sūnas zālienā bijušas daudz, tad pēc aerēšanas skats varētu būt ne pārāk skaists, kas nozīmē, ka jāveic zāliena atjaunošana un uzlabošana. Ja zāliens ir nelīdzens, dārzniece iesaka sākt ar izlīdzināšanas darbiem – ieplakās un bedrēs saber jaunu augsni un ar metāla grābekli to izlīdzini un pēc tam pieblietē.
Pēc tam seko jauna zāliena piesēšana. Andersone uzsver, ka, ja sūnas dārzā bijušas daudz, piesēšanu jāveic visam mauriņam. Piesēšanai un mēslošanai, lai zāliens augtu bagātīgs un skaists, vispiemērotākais ir apmācies laiks, kad gaidāms arī lietus, lai zālienu neapdedzinātu. Ja nokrišņi tuvākajā laikā nav gaidāmi, pēc mēslošanas zālienu jāaplaista. Mitrums sēklas piespiedīs pie zemes, kas nodrošinās to labāku ieaugšanos, savukārt mēslojums tiks noskalots no zāliena lapām.
Ne mazāk svarīgi ir turpināt par zālienu rūpēties arī vasarā, to regulāri pļaujot. Citādi no jauna izaugusī zāle atkal pieblietēs augsni, un pavasarī cītīgi veiktais darbs būs aizlaists vējā.
No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu pulksten 16 raidījumā “Dārza jautājums” kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.
Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!