Jautājums, kas ir aktuāls jebkurā dārzā – kā to ierīkot tā, lai jāravē tas būtu pēc iespējas mazāk? Ar šādu sāpi pie "Delfi" raidījuma "Dārza jautājums" speciālistes, dārznieces un arboristes Ilzes Andersones vērsās lasītāja Inta.
Nevienā dārzā, protams, neiztikt bez ravēšanas darbiem, ja vien to pilnībā nenobetonēsim vai neaizliesim ar asfaltu, taču ir risinājumi, kā dārza kopšanu kaut nedaudz atvieglot, uzsver Ilze Andersone.
Ierīkojot dārzu, pirmajos gados vari tajā iesēt zālienu, bez dobēm – tad smagākais darbiņš būs zāles nopļaušana. Taču vēlāk, veidojot jaunās puķu dobes, kuras arī sagādā vislielāko ravēšanu, vispirms ieplānoto dobes vietu kārtīgi uzroc un cītīgi izlasi no tās visas saknes – tā atbrīvosies no negantās gārsas, nātres un vārpatas. Pēc tam dobi ielabo ar pēc iespējas tīrāku augsni – bez kaitēkļiem, saknēm un sēklām.
Turpinājumā noskaties, ko dārzniece domā par ģeotekstila izmantošanu dobēs, lai ierobežotu nezāles.
Nedaudz ravēšanas darbus var mazināt, dobēs ieklājot ģeotekstilu. Dārzniece gan uzsver, ka pēdējos gados dārznieku rindās ģeotekstila pielietošana ir ļoti diskutabls jautājums – kamēr daži uzskata, ka šis risinājums ir labs, citi to noliedz.
Viņa ziemciešu dobēs ģeotekstila ieklāšanu neatbalsta. "Ja taisām lielu ziemciešu dobi, tad gar dobes malu, ja tai blakus ir zāliens vai kāds celiņš, varam ieklāt mazu pusmetra līniju ar ģeotekstilu, bet jo šaurāka ir ieklātā tekstila loksne, jo mazāka no tās jēga, nezāles gar malām tāpat līdis laukā. Ģeotekstila malas noteikti vajadzētu nostiprināt, vai nu iespiežot tās augsnē ar lāpstu vai piestiprinot ar tam speciāli paredzētiem enkuriem. Ziemcietēm vajadzētu augt grupās – labāk "spiežam" uz ciešāku ziemciešu sastādīšanu, nekā ģeotekstilu tām pa vidu," tā dārzniece Andersone.
Kokaugu dobēs, piemēram, ja teritorijā ir dzīvžogs, dārzniece iesaka darīt to pašu, ko ziemciešu dobēs – ģeotekstilu noklāt tikai gar dobes ārmalu, taču nekādā gadījumā to nepārklāt pāri augu saknēm, jo tas aizkavēs gan mitruma, gan minerālmēslu, gan gaisa piekļuvi saknēm, un laika gaitā augs nīkuļos, jo saknes un sakņu kakls sāks smakt un sust.
"Dārza jautājums" otrajā epizodē aplūkojām, kādas pazīmes liecina, ka piemājas iekoptais mauriņš izmisīgi "sauc" pēc palīdzības, kā arī – ar kādiem risinājumiem varam to atkal atjaunot, bet epizodes beigās dārzniece pastāstīja par to, kādus kritērijus ievērot, ja dārzā vēlies stādīt vienu no pavasarī visskaistāk ziedošajiem kokaugiem – sakuras. Raidījumu vari skatīties, klikšķinot šeit.
No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu pulksten 16 raidījumā “Dārza jautājums” kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.
Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
