Kvalitatīva augsne ir puse no uzvaras (labas ražas), tādēļ uz to taupīt nevajag, norādījuši dārzkopības eksperti.
Dārzniece Maruta Kaminska stāsta, ka ar melnzemi vien nepietiks: "Iesaku ņemt 50 procentus melnzemes, 30 procentus kūdras un 20 procentus laba komposta, lai augsne būtu pufīgāka. Citi izmanto tīru kūdru, arī tā var darīt. Ja nav savas komposta kaudzes, veikalos pieejams labs slieku komposts, kā arī granulēti vistu vai govju mēsli ar jūras aļģēm, Tomāti un gurķi ir visai ēdelīgi, viņiem vajag daudz barības vielu." Stādot augus, Maruta iesaka pievienot kādu bioloģisku preparātu, piemēram, "Biomiksu", kas palīdzēs cīnīties pret sēņu slimībām un pārstrādāt mikroelementus. Droši var likt arī zirgu mēslus, kas satrūdot rada siltumu, vienīgi, pērkot tos no zirgaudzētavām, var ievazāt zemesvēžus, brīdina Nacionālā botāniskā dārza dendrologs Andrejs Svilāns. Un zemesvēži var atlidot arī paši, sajūtot jebkuru kūtsmēslu smaku, piebilst dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.
Ja būs likta lietā Marutas ieteiktā augsnes kombinācija, nākamajā gadā varēs pievienot mazāk kūdras un komposta: "Zeme būs sasēdusies, bet tomāti kārtīgi izēduši barības vielas, tāpēc katru gadu augsne jāatjauno. Izmantojot podus vai maisus, zeme jāmaina katru gadu, un vērts iestrādāt "Trihodermīnu". Jāatceras, ka šādas dobes vasaras laikā jāmēslo biežāk." Liekot "Trihodermīnu", tam nepieciešamas vairākas dienas un pat nedēļas atkarībā no temperatūras un mitruma, lai iedzīvotos un radītu augu saknēm labvēlīgu vidi. Par augsnes mainīšanu siltumnīcā skeptiska ir Mārīte Gailīte: "Pamēģiniet kaut divus kvadrātmetrus nomainīt, tas ir fiziski smags darbs. Tāpēc aizmirstiet par to un labāk nodarbojieties ar augsnes kopšanu. Cerot, ka, nomainot augsni, var atbrīvoties no kaitēkļiem, uzreiz pateikšu – šis ceļš ir strupceļš, kaitēkļi atgriezīsies."
Kad ir labākais laiks augsnes sagatavošanai? "Nemānīsim sevi, ļoti laicīgi neviens to nedara. Augus parasti izstāda maija otrajā pusē, tāpēc maija sākumā varam ķerties pie darbiem." Būtu labi to izdarīt vismaz nedēļu iepriekš, lai zeme pagūst nedaudz nosēsties. Lai iegādātos kvalitatīvu melnzemi un komposta zemi, jānoskaidro, vai substrāts iekļauts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.
Jā, sertificēta zeme būs dārgāka, bet tā būs garantija, ka zeme ir brīva no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, pamāca Nacionālā botāniskā dārza direktors, kolekciju kurators, dendrologs Andrejs Svilāns. "Man pašam gadījies sastapt cilvēkus, kuri melnzemes vietā nopirkuši no slīkšņas izgrābtas dūņas, kas pilnas ar nezāļu sēklām, spēj tik glābties! Vislabāk tomēr pašam ierīkot divas komposta kaudzes – vienu sakrāj pilnu un, kamēr tā lēnītēm trūd, piepildi otru. Nav ko tērēties par citu pārstrādātiem atkritumiem, varam paši gurķu un kartupeļu mizas salikt kompostā un dabūt labu zemi." Vienīgi pirms likšanas siltumnīcā melnzemi un kompostu ieteicams izsijāt, jo iekšā var būt negantie maijvaboļu kāpuri.
Pirms pārcelt dēstus no palodzes uz siltumnīcu, zeme jāiesilda. Mārīte Gailīte iesaka nopirkt lētāko caurspīdīgo plēvi un uzklāt uz zemes 3–5 dienas pirms stādīšanas, protams, jācer uz saulainām dienām. Apakšā var ielikt termometru, un sanāk tāda kā siltumnīca siltumnīcā. "Vispirms tur veidosies kondensāts, to var nopurināt nost vai ļaut pašam izžūt. Ja grib likt melno plēvi, tai ļoti cieši jāpieguļ augsnei, ja būs kaut maza sprauga, plēve iesils, bet zeme ne. Savukārt dubultā caurspīdīgās plēves sistēma lieliski aizturēs siltumu," viņa pamāca. Lai pārliecinātos, ka augsne tiešām ir silta tomātu un gurķu stādīšanai (apmēram 16 grādi), tajā jāiegremdē pirksti – ja tie nesalst, viss kārtībā! "Ja temperatūra būs zemāka, gurķi ilgi neaugs, jo nespēs uzņemt fosforu, bet tomāti stāvēs zili violeti, kamēr nekļūs siltāk," biedē Mārīte.
Ja tikai šogad esi savas siltumnīcas veidošanā, "Delfi" rakstā "Kā iekārtot siltumnīcu: augsne, dobes, laistīšanas sistēma" uzzināsi arī to, kā siltumnīcā izveidot dobes, lai tās būtu ērti kopt un vieglāk tiktu galā ar tādiem nelūgtiem ciemiņiem kā ūdensžurkas un zemesvēži.