Šovasar augļu un ogu raža būs mazāka nekā citus gadus

Zemnieku saimniecības "Abullāči" saimnieks Pauls Kantāns Valmieras novadā stāsta, ka četras maija sākuma naktis aizvadījuši, laistot krūmmelleņu stādus četru hektāru platībā, lai vēl neizplaukušos ziedus paglābtu no bargā sala. Dārzā uzstādītā meteostacija vienu nakti rādījusi pat mīnus desmit grādus. "Tā kā tā temperatūra divas naktis bija ļoti kritiski zema, jāskatās, kā attīstīsies tālāk un kas būs, bet skaidrs, ka 30 līdz 50% mums ir jānoraksta zaudējumos."

Saimnieks uzsver, garām šim laukam tek Abuls, tāpēc ūdens ērti pieejams. Tikmēr jaunākā krūmmelleņu laukā trīs hektāru platībā laistīšanas sistēmas vēl nav ierīkotas. Tur situācija pavisam bēdīga.

Tikmēr ogu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumā "VeryBerry" Smiltenes novadā vērtē, ka šeit pavasara sala postījumi augļukokiem nebūs tik ievērojami, jo Latvijas ziemeļaustrumu daļā maija sākumā augļkokiem un krūmiem pumpuri vēl nebija ļoti nobrieduši. Tomēr stādījumi esot cietuši jau ziemā. "Ir divu šķirņu lielogu mellenes, kuras nav pārziemojušas. Krūmi ir veseli, bet pumpuru nav. Tās vēl ir tās labās šķirnes. Varētu teikt, ka 50% ir ziemas zaudējumi. Pavasara salnas ir nosargātas, tur purvā zaudējumu nav. Kur nevar nodrošināt laistīšanu uz augsnes, tur tā piecdesmit un piecdesmit," saka SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Saušķina.

"ReTV" uzrunātie audzētāji savā pieredzē neatceras pavasari, kad stādījumus nācies glābt no tik pamatīga sala vairākas naktis pēc kārtas. Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte vērtē – situācija ir katastrofāla. "Pēc mūsu aplēsēm, bojātas ir ābeles visā Latvijā vairāk vai mazāk ir aprēķināts 70 līdz 80% ziednešu. Ar saldajiem ķiršiem ir bēdīgi. Tur ir no 80 līdz 100%. Tas pats ir krūmmellenes un lielogu dzērvenes – ap 50% arī ir cietušas. Arī jāņogas, upenes un ērkšķogas bija ziedošas, arī no 70 līdz 80%."

Audzētāji atzīst, ka ražas zudumi viņiem radīs krietnus zaudējumus, īpaši tiem, kuriem tas ir vienīgais iztikas avots. Pārstrādei, iespējams, nāksies meklēt ogas kaimiņvalstīs: Igaunijā, Lietuvā. Latvijas Augļkopju asociācijas vadītājā norāda, ka patiesos aizvadītā sala apmērus redzēsim tikai vasarā.

Apzinot zaudējumus, asociācija plāno vērsties Zemkopības ministrijā, lai lūgtu valsts atbalstu lauku sakārtošanai. Nozare gan līdz šim nekad no valsts palīdzību nav saņēmusi, taču šoreiz daudzām saimniecībām tas var būt kritiski svarīgi.