Kā stāsta Solvita Rūsiņa, nevajadzētu būt pārlieku optimistiskiem, ka Latvija ir zaļa, jo diemžēl skaitļi rāda pretējo. "Šobrīd tiek vērtēts, ka pasaulē izmirst vairāk nekā simts sugu gadā. Ņemot vērā, ka pieļaujamā robeža, ko noteikuši zinātnieki un pie kuras vēl nenotiek būtiskas izmaiņas ekosistēmā, būtu 10 sugas gadā, tad mēs diemžēl jau esam tālu pāri šai robežai. Un, protams, arī Latvijā vērojam daudzu sugu sarukumu. Lauku putnu indekss arvien samazinās. Un līdzīgi ir arī ar augu sugām dabiskajos zālājos.
Salīdzinājumam, ja pirms 100 gadiem dabisko zālāju sugām piemērotas dzīvotnes lauksaimniecības zemēs aizņēma 30 procentus no Latvijas sauszemes teritorijas, tad šobrīd tie ir vien 0,9 procenti. Tāpat augu sugu piesātinājums vidējā dabiskā zālājā, kas bijis ekstensīvi apsaimniekots ar pļaušanu vai ganīšanu, vēl gadsimta vidū varēja būt vidēji 40 līdz 50 augu sugas kvadrātmetrā. Šodien šādas pļavas zinām tikai dažas, bet lielākoties sugu piesātinājums kvadrātmetrā ir vairs tikai 20 līdz 25 vai pat vēl mazāk, tāpēc varam droši apgalvot, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijā diemžēl turpina samazināties," uzsver Solvita Rūsiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
