Spānijas kailgliemezis, zāle, kailgliemezis
Foto: Shutterstock
Siltais laiks iesildījis gaisu un augsni, ļaujot uz pilnu klapi darboties dārzā. Taču no ziemas guļas pamodušies arī dažādi kaitnieki, tostarp negantais Spānijas kailgliemezis. Lai tas spētu pēc iespējas mazāk savairoties, ar tiem sparīgi jācīnās jau vasaras sākumā, līdzko tie pamanāmi dārza teritorijā.

Gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īpatņiem īsā laika periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Vairošanās – olu dēšana – var sākties jūnija beigās, līdz ar to ir ļoti svarīgi savos dārzos un apsaimniekotajās teritorijās ar Spānijas kailgliemezi sākt cīnīties jau tagad, iznīcinot iespējami lielāku skaitu īpatņu, lai tie nepaspētu šajā sezonā vairoties, vēstīts Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavotajā informatīvajā materiālā.

Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja tie tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.

Savairojoties lielā skaitā Spānijas kailgliemezis var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.

Viena no efektivitāti pierādījušām metodēm ir nolasīt tos krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi, un iznīcināt tos pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti.

Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barība, kombinētā lopbarība. Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10% vārāmā sāls šķīdums.

Ar citām metodēm, kā nosargāt kultūraugus no gliemežu uzbrukumiem, tostarp aizsargjoslu veidošanu un pīļu ganāmpulka iegādāšanos, vari iepazīties "Delfi" rakstā "Dārza kari: sāls upes, vara stieples un pīļu armija pret Spānijas kailgliemežiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!