No vīteņrozēm līdz klājeniskajām – kā izvēlēties īsto rožu veidu savam dārzam

Floribundrozes un poliantrozes. Kā minēts "Blīdenes" mājaslapā. Šīm rozēm ziedi sakārtoti ziedošos ķekaros. Tām ir plaša krāsu dažādība, ziedi samērā lieli un ar garu ziedēšanas periodu. Tieši šo īpašību dēļ floribundrozes ir iecienītas mūsu dārzos.

Vīteņrozes ir stīgojoši rožu krūmi līdz par četru metru augstumam. Tās veido līdz metram garus dzinumus, kas no sava svara izliecas, tādēļ stumbri jāatbalsta, lai roze neizgāztos. Vīteņrozes labprāt augs pie lapenēm un pergolām, taču jāņem vērā, ka rudenī tām jāieziemo pēc iespējas garāki dzinumi.

Tējhibrīdrozes, tējhibrīdi. Rozes, kas vairāk piemērotas griezto ziedu ieguvei un audzēšanai siltumnīcās. Krūmi sasniedz aptuveni metru augstumu, ziedi ir ar slaidiem pumpuriem un klasiski pildītu zieda formu. Zied atkārtoti gan uz jaunajiem, gan iepriekšējā gada dzinumiem.

Mini rozes. Tās ir kompakta auguma rozes, kas bagātīgi zied ar maziem ziediņiem. Stādi spēcīgi aug un veido dekoratīvu un spīdīgu lapojumu. Sava mazā un kompaktā auguma un sakņu kamola dēļ var tikt izmantotas kā podu kultūra.

Parka rozes un krūmrozes. Ar savu sakņu sistēmu un vairākiem vienlīdz attīstītiem virszemes stumbriem veido spēcīgus krūmus. To dzinumi ir ar lieliem dzeloņiem, bet ziedi ir gan vienkārši, gan daļēji pildīti un pildīti. Rožu labā īpašība ir ilgstošā ziedēšana, savukārt rudenī krūmi tiek izdaiļoti ar oranžsarkaniem augļiem.

Augstcelma rozes jeb augststumbra. Tās veido vainagu uz dažāda augstuma kātiem, svarīgi ievērot šo rožu pārziemināšanu – tās jāstāda 45 grādu leņķī, lai rudenī varētu viegli pieliek pie zemes un ieziemot.

Klājeniskās rozes jeb zemsedzes rozes. Veidotas no krūmu un stīgotājrozēm. Rožu tievie dzinumi izliecas blīvā klājumā pa zemi un kontaktā ar augsni var arī apsakņoties. Klājenisko rožu priekšrocība ir to ilgstošā un bagātīgā ziedēšana. Tām ir dažādas krāsu variācijas, ziedi ir gan vienkārši, gan pildīti, gan puspildīti. Zemsedzes rozēm ir blīvs un bieži vien arī spīdīgs lapojums.

Ja esi nolēmis šovasar papildināt dārzu ar jaunu rožu stādu, ņem vērā, ka tām jāizvēlas saulaina vieta, jo augs ir tipiska saulmīle. Ēnā augot, tās izstīdzēs un ziedēs maz. Tāpat jāizraugās no vējiem pasargāta vieta. Rozēm labprāt patiks smilšmāla vai mālsmilts augsne, kas dziļi jāuzirdina un jābagātina ar trūdvielām. Blīvas augsnes jāielabo ar kūdru, kompostu un granti, lai palielinātu gaisa un ūdens caurlaidību. Ņem vērā, ka rožu stādiem ir dziļa sakņu sistēma, tādēļ augsne jāsagatavo vismaz 50 līdz 60 centimetru dziļumā, rūpīgi izlasot nezāles.

Svarīgi irdeno augsni izraktajā bedrē piepildīt, piespiežot saknes ar roku, lai spraugas starp saknēm aizpildītos ar zemi. Potes vietai jāatrodas aptuveni četrus līdz piecus centimetrus zem augsnes, bet ne dziļāk. Ap jaunajiem rožu stādiem izveido augsnes valnīti, kas laistot aiztur ūdeni. Laistīšana likvidē gaisa spraugas ap saknēm, kas ir svarīgs faktors, lai jaunie rožu stādi ieaugtos.