Mūžīgā cīņa ir starp minerālmēsliem un organisko mēslojumu, bet katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, kamēr minerālmēsli pabaro tikai pašu augu, organiskie papildus tam uzlabo arī augsnes struktūru, normalizē mitruma un gaisa režīmu augsnē, palielina mikroorganismu daudzveidību un paātrina augsnes iesilšanu.
Taču organiskajā mēslojumā fosfors un kālijs nav pietiekamā daudzumā, turklāt citu ķīmisko elementu daudzumu, kas tajos ir, nevar noteikt precīzi, tāpēc sava dārziņa barošana ar organisko mēslojumu ir gandrīz laimes spēle, ja nezini, kā trūkst, piemēram, tavai krūmmellenei.
Varbūt tai ir gana daudz kalcija un magnija, bet, pabarojot to ar organisko mēslojumu, iedod šos ķīmiskos elementus vēl vairāk un ogulāju pārbaro. Šī iemesla dēļ iesācējiem ieteicams izmantot minerālmēslus, kuriem ir precīzi noteiktas proporcijas un ķīmisko elementu sastāvs. Ja zini, ka augsnei nevajag papildus magniju, tad skaidrs, ka nepirksi minerālmēslus ar magniju to sastāvā. Organisko mēslojumu labāk lietot pieredzējušiem dārzkopjiem.
Citas gudrības, kuras ievērot, pabarojot augus dārziņā ar mēslojumu, "Delfi" rakstā "Apgūsti augu barošanas mākslu, lai tie plauktu un zeltu" stāsta agronomijas zinātņu doktore Valentīna Pole, "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure un Valsts augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas vadītāja Guna Šmitiņa.