Mitekļa īre jaunā vai vecā ēkā. Kam dot priekšroku?

Ņemot vērā dzīvošanas ekonomiju, dzīves vides kvalitāti un citus aspektus, mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" apkopojis dažādas priekšrocības, kas piemīt īres dzīvokļiem vēsturiskajās ēkās un jaunajos projektos.

Latvijā un it īpaši Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis un to energoefektivitāte ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem jau vismaz dekādi. Un, lai arī dzīvokļu un ēku īpašniekiem jau kādu laiku ir pieejama Ekonomikas ministrijas atbalsta programma energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, galvaspilsētā līdz šim šo iespēju izmantojis vien retais.

Tas nozīmē, ka joprojām aptuveni 95 procenti pirmskara un padomju laikos būvētajām ēkām energoefektivitāte nesniedzas augstāk par E vai D klasi. Citādi ir ar jaunajiem projektiem – spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka visām jaunbūvējamām daudzdzīvokļu ēkām jābūt ar augstāko A energoefektivitātes klasi. Tas savukārt nozīmē, ka arī apkures rēķini jauno projektu mājokļiem salīdzinājumā ar dzīvokļiem nerenovētās pirmskara un padomju laiku ēkās ir vidēji trīs līdz piecas reizes mazāki. Ziemas mēnešos šāds ieguvums ir ievērojams. Tāpat jaunajos projektos nereti ir zemāki izdevumi arī par citiem pakalpojumiem, piemēram, ēku apsaimniekošanu.

Sapņo par ģipša rozi pie griestiem, senlaicīgu parketu un podiņkrāsnīm? Tad noteikti lūkojies vēsturisku ēku virzienā! Protams, jaunu mājokļu dizainā ir savas labās lietas – vienkāršība, tīras līnijas, mūsdienīgas krāsas un apdares materiāli. Tomēr tādu šarmu, kāds piemīt vecām ēkām, būs grūti atrast citur.

Daļēji vēlamo efektu var panākt ar atbilstošiem interjera akcentiem, tomēr tādi elementi kā ķieģeļu sienas, koka sijas vai čuguna radiatori, visticamāk, arī labāk iederas vecās, nevis jaunās ēkās.

Īres mājokļa izmaksas parasti ietver ikmēneša maksu par ēkas uzturēšanu. Neatkarīgi no tā, vai ēka ir jaunbūve, vai nav, tās iemītniekiem katru mēnesi jānovirza zināma summa ēkas remonta fondā. Atšķiras tikai summas apmērs, kas jaunajiem projektiem ir niecīgs, jo paredzēts, ka šīm ēkām nekādi būtiski remontdarbi nebūs nepieciešami vēl ilgu laiku. Turpretī vecajām un nerenovētām ēkām, it īpaši tām, par kurām jau panākta vienošanās par remontdarbu un siltināšanas pasākumu veikšanu, minētais ikmēneša maksājums var būt visai ievērojams.

Latvijā jauno projektu attīstītāji pārsvarā ir skandināvu un Ziemeļeiropas izcelsmes kompānijas ar vērā ņemamu pieredzi dzīvojamo ēku būvniecībā tieši mūsu platuma grādos. Šo uzņēmumu gadiem izkoptais ziemeļnieciskais stils tiek ienests ne tikai ēku arhitektūrā, bet arī dzīvokļu telpu plānojumos un apdarē.

Skandināvu stila izjūtu popularizē arī lielākie mēbeļu un interjera priekšmetu tirgotāji, padarot to sabiedrībā ļoti pieprasītu. Tāpēc, ja ir vēlme pēc mājokļa, kas būs šarmanti askētisks, labi saplānots un vienkāršs, taču vienlaikus moderns un vēl laika zoba nenodeldēts, tādu, visdrīzāk, varēs atrast tieši jaunajā projektā.

Izdangāti un bedraini piebraucamie ceļi un mūžīgā laimes spēle, vai pie mājas būs kāda brīva autostāvvieta? Tā ir ikdiena ļoti lielai daļai pilsētnieku, tajā skaitā tiem, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī. Ja ielu infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekamas uzturēšanas jautājums, tad autostāvvietu mazais skaits, it īpaši padomju laiku daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmos, saistīts ar atšķirīgo normatīvo aktu bāzi un arī vajadzībām, kādas cilvēkiem bija gadus 40 vai 50 atpakaļ.

Tajos laikos privātās automašīnas esamība nozīmēja būt priviliģēto statusā uz līdzcilvēku fona, līdz ar to pilnīgi pietika ar tām autostāvvietām, kuras izbūvēja reizē ar pašām ēkām. Savukārt jaunajos projektos sava individuāla stāvvieta ir teju katram dzīvoklim. Tāpat attīstītāji savos dzīvojamajos kvartālos lielu uzmanību pievērš teritorijas labiekārtojumam, ierīkojot visām vecuma grupām atbilstošas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas zonas – bērnu rotaļu laukumus, piknika vietas, āra trenažierus u.tml.

Ja vēlies dzīvot pilsētas centrā, visticamāk, labāk lūkoties pēc mājokļa vēsturiskā ēkā. Pieejami jaunie projekti biežāk tiek būvēti nedaudz ārpus centra, meklējot līdzsvaru starp pilsētas infrastruktūru un dabas tuvumu. Savas priekšrocības ir arī dzīvei ārpus centra, sevišķi tad, ja blakus atrodas attīstīts sabiedriskā transporta mezgls un centrā var nokļūt ātri un ērti. Piemēram, jaunajos projektos biežāk ir padomāts par bērnu rotaļlaukumu, zonu sporta aktivitātēm vai omulīgu vietu grilēšanai, kur rīkot kopīgas kaimiņu aktivitātes.