Līdz ar silto laiku mostas ne tikai daba, bet arī kukaiņi, tostarp arī kaitējumu radoši organismi. Taču dabā katrs organisms spēlē savu lomu un tieši kaitīgie organismi bieži vien ir ēdienkartē derīgajiem kukaiņiem, "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" paskaidro Bulduru tehnikuma augu aizsardzības skolotāja Ausma Jaundžeikare. Tādēļ dārzu saimnieku uzdevums ir nevis atbrīvoties no visiem kukaiņiem, bet gan maksimāli ierobežot kaitīgo organismu savairošanos dārzā, lai tie nepaspētu radīt nopietnu kaitējumu un mēs varētu izaudzēt cerēto ražu.
Kaitēkļiem vislabāk patīk uzturēties nekoptos dārzos, un tie izmantos iespēju paslēpties daudzgadīgajās nezālēs, neretinātos un nekoptos koku un krūmu vainagos, kā arī pārāk biezos stādījumos. Ļoti iecienīts kaitēkļu patvērums dārzā var būt nātru un balandu puduri. Daudzi kaitēkļi ziemas aizvada augsnē, bet zemes rušināšana un irdināšana iztraucē nelūgto dārza apakšīrnieku pārziemošanu. Tieši tādēļ savu dārzu ir svarīgi kopt, uzsver Bulduru tehnikuma speciāliste. Turklāt kopšana neattiecas tikai uz dārza ravēšanu, bet arī pašu augu kopšanu – svarīgi tos regulāri laistīt un vajadzības gadījumā pabarot ar mēslojumu, jo augi, gluži tāpat kā cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu un patstāvīgu stresu, ir uzņēmīgāki pret kukaiņu uzbrukumiem un slimībām.
Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr rezultāts atkarīgs tikai no sava darba – daļai kaitīgo kukaiņu ir spārni un uz taviem apstādījumiem tie var atlidot arī no nekoptā kaimiņdārza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
