Līdz ar silto laiku mostas ne tikai daba, bet arī kukaiņi, tostarp arī kaitējumu radoši organismi. Taču dabā katrs organisms spēlē savu lomu un tieši kaitīgie organismi bieži vien ir ēdienkartē derīgajiem kukaiņiem, "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" paskaidro Bulduru tehnikuma augu aizsardzības skolotāja Ausma Jaundžeikare. Tādēļ dārzu saimnieku uzdevums ir nevis atbrīvoties no visiem kukaiņiem, bet gan maksimāli ierobežot kaitīgo organismu savairošanos dārzā, lai tie nepaspētu radīt nopietnu kaitējumu un mēs varētu izaudzēt cerēto ražu.
Kaitēkļiem vislabāk patīk uzturēties nekoptos dārzos, un tie izmantos iespēju paslēpties daudzgadīgajās nezālēs, neretinātos un nekoptos koku un krūmu vainagos, kā arī pārāk biezos stādījumos. Ļoti iecienīts kaitēkļu patvērums dārzā var būt nātru un balandu puduri. Daudzi kaitēkļi ziemas aizvada augsnē, bet zemes rušināšana un irdināšana iztraucē nelūgto dārza apakšīrnieku pārziemošanu. Tieši tādēļ savu dārzu ir svarīgi kopt, uzsver Bulduru tehnikuma speciāliste. Turklāt kopšana neattiecas tikai uz dārza ravēšanu, bet arī pašu augu kopšanu – svarīgi tos regulāri laistīt un vajadzības gadījumā pabarot ar mēslojumu, jo augi, gluži tāpat kā cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu un patstāvīgu stresu, ir uzņēmīgāki pret kukaiņu uzbrukumiem un slimībām.
Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr rezultāts atkarīgs tikai no sava darba – daļai kaitīgo kukaiņu ir spārni un uz taviem apstādījumiem tie var atlidot arī no nekoptā kaimiņdārza.
Turpinājumā skaties "Dārza jautājums" jaunāko epizodi, kurā Bulduru tehnikuma augu aizsardzības skolotāja Jaundžeikare kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni pastāsta par to, kādi kaitēkļi īpaši aktīvi uzdarbojas tieši tagad, kā arī ar kādām metodēm tos ierobežot. Raidījuma noslēgumā Andersone sniedz atbildi uz skatītāja jautājumu par to, kā ielabot smilšainu augsni, lai tajā varētu stādīt tūju dzīvžogu, kā arī – cik platu un dziļu tranšeju dzīvžogam vajag izveidot.
Jaundžeikare skaidro, ja ogulāja krūmam ir nokaltis kāds no zariem, vainīgais, pavisam iespējams, ir stiklspārnis, kura kāpurs izgrauž krūmu zaru serdes daļu, izveidojot brūnu vai melnu eju. Šādus zarus vajadzētu nogriezt līdz pašai apakšai un sadedzināt ar visiem kāpuriem. Ja nelielā vairumā kaitēklis lielu skādi dārzā neizdarīs, tad savairojoties kukaiņi var radīt pamatīgu kaitējumu.
Savukārt, ja kādu no krūmiem īpaši iecienījušas skudras, iespējams, ka tajā atrodamas arī laputis. Jaundžeikare skaidro, ka skudras veido laputu "fermas", jo tām ļoti tīk baroties ar utu saldajiem izdalījumiem. Vēl viena laputu pazīme ir sačokurojušās ogulāja lapas – kukaiņi izsūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem. Vienā gadā Latvijā spēj attīstīties aptuveni sešas līdz 12 laputu paaudzes, bet pēc trešās paaudzes kolonijās veidojas arī spārnotās mātītes, kas spēj pārvietoties uz citiem augiem, turpinot savus posta darbus tur. Par sarkanpangu laputīm liecina sarkanbrūnas, sačokurojušās un deformējušās lapas, un šādas zaru galotnes vajag izgriezt un iznīcināt.
Laputis var apkarot, kokaugus nomiglojot ar zaļajām ziepēm. Ar vienu miglošanas reizi gan rezultāts visticamāk sasniegts netiks, tādēļ process vēlreiz jāatkārto apmēram piecas līdz septiņas dienas pēc pirmās miglošanas reizes. Zaļajām ziepēm klāt var pievienot arī zāļu (piemēram, nātru, pelašķu) novilkumus. Ņem vērā, ka laputis slēpjas zem lapām, tādēļ ar smidzinātāju krūmu nepieciešams apstrādāt no visām pusēm.
Pašlaik aktīvi dārzos uzdarbojas arī ābeļu ziedu smecernieki, to kāpuri izēd ziedpumpurus un vainaglapas neatveras, bet nobrūnē. Jaunās vaboles koka lapās izgrauž nelielus caurumus. Agros un dzestros rītos, kamēr smecernieki vēl ir sastinguši, tos iespējams no kokiem nokratīt mehāniski, zem koka paklājot plēvi vai audumu, bet pēc tam kukaiņus iznīcināt.
Augļu koku ziedēšanas laikā aktīvi uzdarbojas arī lapu tinēji, ābeļu ziedu tinēji, kodes, tīklērces un citi kukaiņi, kurus pavisam bieži nepamanām, jo esam pieraduši pie lidoņiem dārzā. Tieši tādēļ, domājot par dārza aizsardzību pret kukaiņiem, jāatceras arī iepriekšējā gada situācija – ja bija daudz kaitēkļu bojātu augļi, kuri netika savākti, jāgatavojas, ka arī šogad dārzā kaitēkļi turpinās radīt kaitējumu.
Pret tādiem kaitēkļiem kā ābolu tinējs, zirņu tinējs, kāpostu pūcīte efektīvas ir trihogrammas jeb spožlapsenītes, kuru kāpuri izēd parazitēto olu saturu un kaitēkļi neattīstās.
Noderīgs palīgs dārzā ir arī dažādi līmju slazdi. Ja slēgtā telpā ar līmes lamatām kaitēkļus iespējams ierobežot, brīvā dabās tās vairāk kalpos kaitēkļu diagnosticēšanai. Baltie līmes vairogi piesaistīs tādus kaitēkļus kā ābolu zāģlapsenes, plūmju zāģlapsenes, avenāju vaboles un citus, bet dzeltenās krāsas līmlapiņas efektīvas būs lietošanai siltumnīcās, kur uzdarbojas tripši, baltblusiņas un citi.
Ja pie lipīgā slazda ir pielipuši kukaiņi, taču saviem spēkiem konkrēto kaitēkli nespēj identificēt, informāciju kopā ar fotogrāfiju vari sūtīt uz Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), kura speciālisti palīdzēs kaitēkļa atpazīšanā. VAAD mājaslapā iespējams iepazīties arī ar kaitīgo organismu monitoringu, lai saprastu, kāda kaitēkļu invāzijas pakāpe ir tieši tavā reģionā.
Ausma Jaundžeikare atgādina, ka, lai aizsargātu dabu un labos kukaiņus, liela daļa no augu aizsardzības līdzekļiem iegādājama tikai cilvēkiem, kuri izgājuši apmācības un saņēmuši apliecību. "Ķīmija neizšķiros kaitēkļus. Ja ar kaut kādu ķīmiju nosmidzināsim Kolorado vaboles, arī visas bizbizmārītes būs pagalam," tā speciāliste.
Raidījums tika filmēts Bulduru tehnikuma teritorijā. Visas "Dārza jautājums" epizodes vari noskatīties šeit.
No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu pulksten 16 raidījumā "Dārza jautājums" kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.
Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
