Kas jāzina, izvēloties zāles pļāvēju robotu? Skaties 'Dārza jautājums'

Kā raidījumā "Dārza jautājums" dārzniecei un arboristei Ilzei Andersonei pastāsta "iMow" tirdzniecības pārstāvis Jonas Golubovas, zālēs pļāvējam robotam ir vairākas priekšrocības: tiek ietaupīts brīvais laiks (lai tādu pašu rezultātu iegūtu ar parasto zāles pļāvēju, zāliens jāpļauj reizi divās, trijās dienās), turklāt zāliens būs kuplāks un bagātīgāks, jo regulāri nopļautā zāle darbosies kā mulča.

Turpinājumā noskaties "Dārza jautājums" jauno epizodi un uzzini, kādiem dārziem šāda veida zāles pļāvēji būs vispiemērotākie un ar ko jārēķinās, ja to esi nolēmis iegādāties. Epizodes beigās uzzināsi, kā paildzināt laiku, kurā redīsi un zirnīši ir lietojami uzturā.

Kā stāsta Jonas, ir gana daudz priekšnosacījumi, kurus jāņem vērā pirms zāles pļāvēja robota iegādes. Pirmkārt, apzini to, cik lielu platību robotam būs jāpļauj. Pēc tam – cik daudz apstādījumi, koki un citi objekti (piemēram, dīķis) atrodas dārzā. Ņem vērā, ka jo sarežģītāks ir dārzs, jo vairāk laika robotam būs nepieciešams, lai to uzturētu.

Ja ir vēlme un rocība, robotu, ievērojot ražotāja norādes un lietošanas instrukciju, uzstādīt var ikkatrs, taču profesionālāk un ātrāk to izdarīs jomas speciālisti, kas ar zāles pļāvējiem robotiem strādā ikdienā.

Vai robots spēs tikt galā arī problemātiskākiem dārziem? Robotam nebūt nav nepieciešama perfekti gluda virsma, norāda speciālists Golubovas. Taču jāņem vērā, ka drošības apsvērumu dēļ zāles pļaušanas roboti nav piemēroti pļaut uzkalnus, kas ir stāvāki par 24 grādiem. Ja mauriņā bieži paviesojas kurmji, to rakumus vēlams nolīdzināt. Ja kāds kurmja rakums tomēr robota darba laikā nav nolīdzināts, liela skāde nenotiks – robots mazākajiem pārbrauks pāri un izmetās zemi, savukārt pret lielākajiem nostrādās sensors un robots mainīs savu pļaušanas virzienu. Kurmja rakumus svarīgi nolīdzināt, jo tas paildzinās asmeņu dzīves ilgumu – jo vairāk rakumiem robots pārbrauks pāri, jo vairāk tiks notrulināts asmens un tas biežāk būs jāmaina.

Pļāvēja asmens notrulinās ātrāk arī tad, ja zāliens ir lekns un kupls, tajā ir priedes un egles, no kurām krīt čiekuri. Ierasti pietiek, ja asmeni nomaina reizi gadā – pavasarī. Taču atsevišķos gadījumos to var nākties mainīt arī divas vai pat trīs reizes sezonā. Kā ar augļu kokiem dārzā? Speciālists akcentē, ka daļu no ābeļu augļiem zāles pļāvējs sasmalcinās un turpinās zāliena pļaušanu, taču jo lielāks būs ābols vai bumbieris, jo lielāka iespējamība, ka robots ar augli netiks galā.

Ja kādā vietā zāliens jāatjauno, šo zonu vajadzētu ierobežot, lai robots tikko iesētās sēklas neizpostītu. Viens no variantiem ir ap to apvilkt perimetra vadu, gluži tāpat kā ap puķu dobēm un citiem objektiem dārzā, taču daudz vienkāršāk ir šajā vietā uztaisīt sētu no, piemēram, dēļiem – uzbraucot tiem virsū, nostrādās zāles pļāvēja sensors un tas mainīs virzienu.

Darba sezona jāuzsāk, kad gaisa temperatūra pavasarī iesilusi līdz +10 grādiem, jo litija baterija, ar ko roboti tiek darbināti, ir jutīga pret aukstumu. Šajā temperatūrā arī sākas intensīva zāles augšana. Pirms pie darba laižam robotu, mauriņu vispirms vēlams nopļaut ar kādu citu zāles pļāvēju, jo robots pļaušanas darbus veiks haotiski, līdz ar to mauriņš kādu laiku neizskatīsies dekoratīvi. Roboti zāliena augstumu spēj uzturēt no diviem līdz sešiem centimetriem, taču ņem vērā – ja pagalmā nav uzstādīta automātiskā laistīšanas sistēma, tad vēlams zālienu uzturēt garāku, lai vasaras karstumā tas neizdegtu.

Arī pļaušanas sezona jānoslēdz, kad rudenī gaisa temperatūra noslīdējusi līdz +10 grādiem. Pirms ziemas atpūtas zāles pļāvējs jāuzlādē, lai pasargātu bateriju, zāles pļāvējs jāizslēdz un jānovieto uzglabāšanai telpā, kura ir aptuveni +16 grādus pēc Celsija silta, jo litija baterijas izlāde zemā temperatūrā ir augsta un tas var novest pie baterijas maiņas, kas nebūt nav lēts prieks.

Jāņem vērā, ka asmens drošības apsvērumu dēļ ir mazāks par pļāvēja korpusu, līdz ar to malas gar žogu, puķu dobēm un citiem objektiem dārzā netiks nopļautas. Robots var izdarīt 95 procentus no visa darba apjoma, taču, lai pagalmu uzturētu simtprocentīgi sakoptu, lieti noderēs arī trimmeris, ar kuru nopļaut jau grūti sasniedzamas vietas.

Speciālists Golubovas min, ka dažkārt robota īpašniekiem gadās problēmas ar perimetra vada signālu. Dažkārt gadās to sabojāt, veicot dārza darbus – šajā gadījumā problēmu atrisināt labāk uzticēt uzstādītājam. Dažkārt signāla zudums izskaidrojams ar nekvalitatīviem savienojumiem, bet vēl citkārt signāls pazūd, jo perimetra vads pie bāzes stacijas ziemas laikā nokļuvis saskarsmē ar mitrumu un sācis rūsēt. Lai no tā izvairītos, speciālists iesaka to sezonas beigās noizolēt un novietot tā, lai vads nenonāktu saskarsmē ar sniegu.

Raidījums uzņemts Bulduru tehnikuma teritorijā.

Konkurss! Katram saimniekam savs dārzs ir vismīļākais, jo tur aug pašu izvēlētie stādi, kas gluži kā bērni loloti un saudzēti. Iespējams, kāds no kokiem ir vecvectēva stādīts un sasniedzis jau dižkoka statusu, bet pojenes stāds no viesiem saņemts kāzu dienā. Varbūt pats savām rokām esi uzcēlis dārza lapeni vai izveidojis īpaši skaistu ziemciešu dobi. Tieši tik vienkārši ir katra saimnieka dārza lepnumi!

Taču nekas augus un dekorus dārzā neizceļ tik labi kā svaigi nopļautais mauriņš. Tādēļ "Māja&Dārzs" sadarbībā ar uzņēmumu "Stihl" aicina piedalīties konkursā, kurā vari laimēt "Stihl" "RMA 339 C" akumulatora zāles pļāvēju ar akumulatoru un lādētāju 700 eiro vērtībā.

Savu stāstu par dārza lepnumu un fotogrāfijas sūti uz e-pasta adresi darzajautajums@delfi.lv līdz 30. jūnijam ar norādi "Konkursam". Visi konkursam iesūtītie attēli un stāsti tiks publicēti "Delfi Māja&Dārzs".

No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu raidījumā "Dārza jautājums" kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.

Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!