Gardi, pašu audzēti salāti arī vasaras svelmē: kā kopt un audzēt

Vēlamā temperatūra salātu dīgšanai ir no +14 līdz +17 grādiem pēc Celsija. Ja temperatūra ir augstāka par +21 pēc Celsija, dīgšana palēninās, bet pie vēl augstākas temperatūras dīgšanas process apstājas pavisam. Šī iemesla dēļ vasarā salātus izaudzēt ir grūtāk, nekā pavasarī. Vasarā vēlams diedzēt salātus kastē, puķupodos un citos traukos, kurus līdz izdīgšanai var novietot vēsākā vietā. Mūžs visiem lapu salātiem, izņemot ledus salātus ('Iceberg' veģetācijas periods ir nedaudz garāks), ir teju vienāds – gardi tie būs aptuveni mēnesi.

Attiecībā pret augsni salāti nav diez ko cimperlīgi, taču labāk tiem ierādīt vietu sārmainākā, nevis skābākā augsnē, taču vislabprātāk augs auglīgā, irdenā un vienmērīgi mitrā augsnē. Salātus var stādīt arī starp dārzeņiem, jo tie sadzīvo ar praktiski visiem augiem, izņemot pētersīļus un selerijas. Salātiem patiks, ja augsnē būs iestrādāts ar slāpekli un kāliju saturošs mēslojums.

Salātu audzēšanā nevajag pārspīlēt ar laistīšanu, jo tas var veicināt puves veidošanos. Taču arī iekaltēt tos nedrīkst – sausums veicinās lapu malu apdegšanu, salāti novītīs, kļūs rūgti, sīksti un ātri izziedēs. Tomēr īpaši karstā laikā, kāds ir pašlaik, bieža laistīšana ir svarīga, jo ūdens nodrošināt dabisku augsnes dzesēšanu. Tā kā salātu saknes ir seklas, bieža un neliela laistīšana ir daudz vērtīgāka, nekā reta un pamatīga. Lai augsne tik ātri neizžūtu, to ap salātiem vari nomulčēt. Vairāk par mulčas veidiem vari uzzināt, lasot šo rakstu.

Salātu novākšanas laikā vispirms nogriez ārējās, jau izaugušās lapas, turklāt svarīgi neļaut salātu lapām pāraugt. Laicīga novākšana neļaus salātiem "domāt" un koncentrēt enerģiju uz ziedu raisīšanu un sēklu veidošanu, bet gan stimulēs turpināt ražot jaunas lapas. Arī salātu pārstādīšana ir veids, kā augu novērst no ziedēšanas un sēklu veidošanas – stresa ietekmē jaunajā vietā visa enerģija tiks koncentrēta uz iesakņošanos un jaunu lapu veidošanu.

Lai salāti netiktu pakļauti intensīvai saulei, stādi tos citu augu paēnā – piemēram, blakus lauka tomātiem tā, lai salāti saņemtu rīta sauli, bet pēcpusdienā atrastos noēnojumā. Tad pavasarī salātiem būs pieejama nepieciešamā saules gaisma, savukārt vasaras laikā tie tiks pasargāti no tiešajiem saules stariem vismaz daļu dienas. Cits veids, kā pasargāt salātus no tiešajiem saules stariem, ir virs tiem izveidot jumtiņu no agrotīkla.

Vasaras svelmē no nulles izaudzēt jaunu ražu ir grūti, taču ne neiespējami. Mēģini salātus audzēt konteinerā vēsākajās mājas telpās, terasē vai zem kādas citas nojumes. Galvenie priekšnoteikumi, kas jānodrošina – pietiekams gaisa mitrums un gaisa apmaiņa. Tā kā salātiem ir sekla sakņu sistēma, podam nevajag būt pārāk dziļam. Labāk audzēšanai izvēlēties plastmasas, nevis māla trauku, kurā augsne izžūs ātrāk. Svarīgi, lai konteineram būtu drenāžas caurumi. Pirms salāti sadīguši, ieteicams augsni mitrināt ar smidzinātāju, nevis lejkannu – spēcīgā ūdens strūkla sēklas var iemīcīt pārāk dziļi augsnē vai aizskalot.

Vasaras beigās un septembra sākumā, līdzko temperatūra pazeminās un kļūst dīgšanai atbilstoša, vari paspēt iesēt un sagaidīt vēl pēdējo lapu salātu ražu, jo salāti aug ātri – tie nogatavojas aptuveni 35 dienās – un aukstums tos nebaida. Svarīgi pirms sēšanas kārtīgi izpētīt, cik ilgs ir konkrēto salātu veģetācijas periods, lai nepiedzīvotu vilšanos.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāla "The Spruce", "Houzz", "Better Homes & Gardens".