rabarberi, dārzs
Foto: Shutterstock
Rabarbers ir viens no iemīļotākajiem dārzeņiem jebkurā sētā, jo vasaras sākumā, kad viss pārējais dārzā vēl tikai briest un gatavojas, tie jau ir vācami un baudāmi dažādos izpildījumos. Lai gan pieņemts, ka pēc Jāņiem rabarberus ēst nevajadzētu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils dalās padomos, kurus ievērojot, no dārzeņa var iegūt vairākas ražas gadā.

Rabarberi ir aukstumizturīgi, bez piesegšanas spēj izturēt -15 līdz -20 grādus pēc Celsija. Pavasarī spēj sekmīgi pārciest mazas salnas, apsalst tikai pie -5 grādu temperatūras. Rabarberi ir vieni no lielākajiem ilgdzīvotājiem starp dārzeņiem. Labas kopšanas gadījumā tie spēj augt vienā vietā pat 10–15 gadus. Tie ir vieni no pirmajiem dārzeņiem, kurus mēs varam sākt lietot uzturā jau maija sākumā.

Internetā katru gadu vērojamas karstas diskusijas, vai rabarberu kāti ir lietojami uzturā arī vasaras otrajā pusē un rudenī. Lielākā daļa patērētāju uzskata, ka rabarberi ir ēdami tikai līdz Jāņiem un vēlāk tos uzturā lietot ir veselībai kaitīgi. Uzskats tiek pamatots ar to, ka skābeņskābe, ko rabarberu kāti satur vienmēr, vēlāk rabarberu kātos uzkrājas vairāk, nekā tas būtu nekaitīgi mūsu organismam. Citi, bet jau neliela daļa patērētāju, uzskata, ka tos var lietot uzturā arī vēlāk – vasaras otrajā pusē.

Kas būtu jāievēro, lai rabarberus drīkstētu vākt visu pavasari un visu vasaru?

Stādu vecums. Pilnvērtīgi rabarberus var sākt vākt no ceturtā gada pēc stādīšanas. Pirmajā gadā vispār vajadzētu atturēties no kātu vākšanas. Otrajā gadā vāc tikai pavasarī un tikai daļu. Trešajā gadā pilnvērtīgi vāc pavasarī un vēl otro ražu. Ceturto jau var uzskatīt par pilnās ražas gadu.

Svarīgs ir novākšanas daudzums. Lai rabarbers spētu ražot visu vasaru, tam jānodrošina pastāvīgi noteikts lapu skaits, ko nedrīkst samazināt nevienā periodā visas vasaras laikā. Optimāli būtu jāatstāj 3–4 lapas. Tātad no krūma noņem pirmo ražu un atstāj 3–4 lapas. Ap Jāņiem izaugs nākamā kātu raža, un iepriekšējās lapas ar kātiem jau būs novecojušas. Atkal no jaunās saaugušās ražas atstāj 3–4 lapas. Ir būtiski, lai tikpat daudz lapu paliktu arī rudenī, kad augi gatavojas ziemošanas periodam.

Foto: Shutterstock

Novākšanas reižu skaits būs tieši atkarīgs no tā, cik labi apkopti un mēsloti būs rabarberu krūmi. Sliktos kopšanas apstākļos vairāk par vienu ražu neiegūsiet. Pie vidēja kopšanas līmeņa tiksiet pie divām ražām. Ja rabarberus būsiet labi mēslojuši, var jau cerēt uz trim ražām. Vienu maija sākumā, otru ap Jāņiem, trešo uz augusta sākumu. Toties, ja spēsiet tam visam klāt vēl nodrošināt mitrumu un vasara netrāpīsies sausa un karsta, var cerēt pat uz četrām ražām, pēdējo vēl vācot septembra otrajā pusē.

Rabarberi spēj augt strauji, ja ir siltums un mitrums. Siltumu nodrošināt var dažādos veidos. Pirmo ražu var iegūt agri, ja rabarberi ir iestādīti aizvējā un vēl tiek piesegti ar agrotīklu. Var uzmest arī plēves tuneli, tikai saulainās un siltākās dienās tad jābūt iespējai sānus attaisīt vaļā. Mitrums ir tieši saistīts ar nokrišņiem, augsnes spēju saturēt mitrumu un to, vai augsne nav palikusi bez mulčas. Tādēļ, stādot rabarberus smilts augsnēs, uz daudzām un augstām ražām cerēt būs grūti.

Svarīga ir iespēja rabarberus mulčēt, tas palīdzēs novērst ūdens zudumus, augi mazāk cietīs no karstuma saulainās dienās. Mulčas sadalīšanās kalpos kā papildu mēslojums. Mulču gan vajadzētu likt rudenī, pēc pēdējās ražas novākšanas. Var likt salmus vai sienu. Mulču jāliek vismaz 10 centimetrus biezā kārtā. Ja nav iespējas mulčēt, paliek iespēja laistīt. Vislabāk, ja to iespējams nodrošināt ar pilienveida laistīšanu. Ja rudens ir sauss, ir ļoti būtiski, lai rabarberi tiktu laistīti. Tā augi saknēs vairāk uzkrās asimilātus un sekmīgāk pārcietīs ziemu, savukārt pavasarī spēcīgāki modīsies.

Mēslojums ir ļoti svarīgs, tomēr, ņemot vērā rabarberu straujo augšanu, lai neradītu lieku iespēju uzkrāties nitrātiem, nedrīkstētu aizrauties ar slāpekļa mēslojumu. Vislabāk mēslojumu vēlams dod organiskā mēslojuma veidā, pret ko rabarberi ir ļoti atsaucīgi. Retākais reizi divos gados vajadzētu dot mēslojumu 30 tonnas uz hektāru (t/ha) vai kompostu katru gadu ap 10 t/ha.

Izpildot šīs prasības, pavisam droši var rabarberus padarīt par vienu no ienesīgākajām kultūrām. Jo ne katra kultūra spēj dot 3–4 ražas sezonā. No pirmās varēsiet cept plātsmaizes, no otrās taisīsiet sukādes. Trešo ražu var ielikt vīnā, bet ceturto sasaldēt.

Vairāk par rabarberu vēsturi, to veselīgajām īpašībām un ražotspēju vari lasīt LLKC mājaslapā, klikšķinot šeit. Savukārt raksta turpinājumā atradīsi lērumu ar receptēm, kā izmantot jau ievāktos rabarberu kātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!