Ne vienmēr tas, kas der cilvēkam, derēs arī sunim, tāpēc vasaras sezonā jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā jūtas mājdzīvnieks. Visieteicamāk ir ar suni doties ārā pastaigās agri no rīta un vēlu vakarā, savukārt dienas pastaigas var veikt pa ielas ēnaino pusi, un tas tiek ieteikts ne tikai tāpēc, ka tieši saules stari sunim var izraisīt pārkaršanas risku, bet arī tāpēc, ka saulē uzkarsušais asfalts var veicināt suņu ķepu spilventiņu apdegumu.
"Lai atvēsinātu, var dot sunim, piemēram, grauzt saldētus kaulus, saldētus dārzeņus. Labāk suni atstāt iekštelpās, ja tās var uzturēt salīdzinoši vēsas un vēdinātas. Dodoties pastaigās, uzturēties ēnas pusē. Ja dodas peldēties, tad parūpēties, lai suns kārtīgi izžūst (neļaut sunim gulēt, nelikt uzreiz kakla siksnu vai iemauktus). Nodrošināt sunim biežāk padzeršanās iespējas. Sniegt iespēju gulēt uz atvēsinoša paklāja (guļvietas ir pildītas ar īpašu gelu, kas atvēsinošo efektu rada, dzīvnieka ķermenim saskaroties ar guļvietas virsmu) – katrs suns ir īpašs, vienam patīk gulēt uz atvēsinošā paklāja, bet citam tas traucē un ir vēlme gulēt uz vēsām flīzēm," stāsta Anete Sila.
Kam pievērst uzmanību:
- Pārvadāšana: suni sēdināt tikai atdzesētā automašīnā, ceļa laikā biežāk apstāties, lai suns varētu padzerties. Ja sunim karstā vasaras dienā nav iespējas atvēsināties, tas var ātri pārkarst un gūt karstuma dūrienu, kā rezultātā tam var rasties dažādas neiroloģiskas problēmas vai pat iestāties nāve. Nekādā gadījumā suni nedrīkst atstāt automašīnā. Jāatceras, ka arī ēnā novietotas automašīnas salonā gaisa temperatūra paaugstinās un īpaši strauji tas notiek tiešos saules staros. Aprēķināts, ka, gaisa temperatūrai tuvojoties +30 grādu robežai, auto salons pusstundas laikā uzkarst līdz +50 grādiem, bet pēc stundas temperatūra jau var sasniegt pat +60 grādus. Pietiek vien ar 10 minūtēm, lai suns pārkarstu. Ja ievēro, ka tavs mīlulis izrāda šādus simptomus, tam steidzami jāsniedz palīdzība: smagas elsas, kas kļūst arvien izteiktākas, mazkustīgums un apātija, vemšana un caureja.
- Pludmale: suņu fizioterapeiti suņiem neiesaka pastaigas jūrmalā, jo smilšu seguma virsma ir nevienmērīga un tas var ietekmēt ķepu un mugurkaula veselību. Tāpat sakarsušās smiltis var apdedzināt suņu ķepu spilventiņus. Ja tomēr vēlies ņemt līdzi suni uz pludmali, tad būtu ieteicams sagādāt īpašu pludmales telti vai nojumi/saulessargu, lai suns varētu patverties no tiešiem saules stariem. Suni dienas svelmē tomēr uz pludmali nebūtu ieteicams vest, tā vietā doties ar savu četrkājaino draugu uz pludmali var vakaros. Tāpat jāatceras, ka ar mājdzīvniekiem nav ļauts atrasties pilnīgi visās pludmalēs, tāpēc pirms došanās pie jūras ieteicams izpētīt, kurās pludmalēs ir atļauts uzturēties ar suņiem.
- Peldes: peldēšana ne vienmēr ir veiksmīgākais veids, lai atvēsinātos, ņemot vērā, ka, neizžāvējot suņa kažoku, tas var izsust un radīt ādas bojājumus, kas vasarā suņiem ir diezgan bieži novērojami. Tomēr, ja suns dodas peldēties, tad ir jālūko, lai pēc tās suņa spalva izžūst, nekādā gadījumā nevajag likt sunim kakla siksnu vai iemauktus, ja suņa kažoks vēl ir slapjš, jo tādējādi var veidoties mitrais dermatīts (ādas iekaisums). Bieži vien saimniekam, cenšoties atvēsināt savu suni, labo domu sanāk pārvērst defektā.
Suņu apmācību trenere Anete Sila aicina: "Ikvienā situācijā, kad novērojat sava četrkājainā drauga veselības pasliktināšanos, sazinieties ar veterināro ārstu, lai konsultētos un nepieciešamības gadījumā dotos uz vizīti. Būsim atbildīgi pret saviem mājdzīvniekiem šajā vasaras sezonā!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
