Mazo dārzu īpašniekiem jāaizmirst par koku stādīšanu. Vai tiešām?

Izvēloties kokus maziem dārziem, ir svarīgi pirms tam veikt nelielu izpēti. Būtiski noskaidrot, cik ir maksimālais koka augstums un cik ilgs laiks nepieciešams, lai to sasniegtu. Piemēram, dažas sugas aug ļoti lēni un tāpēc sākotnēji var perfekti iederēties dārzā, taču laika gaitā tās var kļūt tik lielas, ka bloķēs saulesstarus un var pat sabojāt mājas pamatus. Taču par laimi ir pietiekami daudz koku sugu un šķirņu, kas ideāli piemērotas maziem dārziem.

Vislabāk japāņu kļavu audzēt vietā, kur nav tiešu saulesstaru vai arī iestādīt to podā, kas dos iespēju koku pārvietot pēc vajadzības.

Kaut arī magnolijas ir patiesi grandiozi augi, tomēr ir arī tādas šķirnes, kas iederēsies nelielā dārzā. Piemēram, 'Magnolia stellata', 'Magnolia wilsonii', 'Alexandrina' un 'Sayonara'.

Ziedēšanas laikā ķirši jebkuru dārzu pārvērtīs īstā pasaku valstībā. To ziedu krāšņums un smarža ir nepārspējama, bet gardie augļi ir iemīļotākais vasaras sezonas našķis, protams, ja tos neapēd negantie strazdi. Arī mazo dārzu īpašnieki var bez bažām audzēt ķiršus, tikai jāizvēlas pareizā šķirne. Piemēram, 'Latvijas zemais' (Leišu), 'Nord Star', 'Keleris 16' un 'Novella'.

Ir vairākas ābeļu šķirnes, kuras derēs arī maziem dārziņiem. Piemēram, 'Beforest' šķirnes ābele neizaugs liela, taču tā mīl siltumu, tāpēc vidzemniekiem tā nebūs piemērota. Izturīgāka ir 'Laila', kura priecēs arī ar gardiem rudens āboliem.

Mazo dārzu īpašnieki var eksperimentēt arī ar špaleru ābelēm. No tām ierasti veido veselu dzīvžogu, tādējādi iegūstot ne tikai iespaidīgu ziedoni pavasarī un augļus uz rudens pusi, bet arī mūri, kas dārzu aizsegs no kaimiņiem un ielas.

Rakstam tika izmantota informācija no "Gardeners World".