Īpaši postošas salnas bija maija sākumā, kad daudzviet ziedēja ābeles. Kā "Delfi" rakstā "Viss pagalam un zaudēts? Kā reanimēt salnās apsalušos augus" norāda Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte, salnu postījumi krasi atšķiras ne tikai katrā Latvijas reģionā, bet arī atkarībā no tā, kādā dārza vietā augļu dārzs ierīkots. "Ja dārzs bijis zemākā vietā, tur postījumi šobrīd noteikti ir lielāki. Ja dārzs ierīkots vietā, kas ir pacelta virs kopējā reljefa, tad koki ir mazāk saluši. Noteikti ietekme bijusi tur, kur ir atklāti stādījumi bez vēja aizsargiem." Grāvīte akcentē, ka šādos gados kopā sasummējas viss, uz ko pievērtas acis dārza ierīkošanas laikā. Tas attiecas ne tikai uz stādījumu ierīkošanu atklātā vietā, bet arī laistīšanas opcijām. "Cilvēki parasti neaizdomājas, vai šādā ilgstošā sausuma periodā būs iespēja dārzu aplaistīt," viņa skaidro.
Pētniece atklāj, ka daudzviet stipri cietuši kauleņkoki, tāpat arī ogulāji, piemēram, avenēm ir apsaluši dzinumi. "Vidzemes pusē plūmju dārzos atsevišķās vietās ir ļoti lieli bojājumi, taču mēģinu cilvēkus mierināt, ka galvenais, ka šobrīd koki vēl ir dzīvi. Ja koks ir stipri bojāts, bet tam ļauj vēl ražot, tas ir papildu slogs, lai atkoptos. Šobrīd nevar viennozīmīgi pateikt, cik sala apjomi bijuši lieli. Ir dārzi, kuros kaut kāda raža būs, bet pārējos šobrīd ir jāpriecājas par dzīviem kokiem."
Ja ir iespēja un resursi to ļauj, augļu dārzu šobrīd vajag laistīt, jo vītuši un saluši augi vienmēr uz visu ir jutīgāki, skaidro Grāvīte. Tāpat augi jāpalutina ar mēslojumu, ideālā variantā – lapu mēslojumu, kas palīdzēs atkopties. Ja augļkoki cietuši stipri, tad augu daļas, kuras salnas apskādējušas visvairāk, var izgriezt, lai lieki netiktu tērēti resursus, jo tās tāpat neatkopsies.
Grāvīte skaidro, ka, ja augļu koks paspēs atkopties, šī pavasara salnām nevajadzētu atstāt nekādu iespaidu uz nākamā gada ražu. "Ziedpumpuri augļu kokiem veidojas vasarā jūlija otrajā pusē, pie šī gada apstākļiem tas varētu notikt līdz pat augusta sākumam, līdz ar to, ja augs līdz tam spēj atkopties, tad nākamā gada ražai nevajadzētu būt ietekmētai." Grāvīte uzsver, ka iespējams būs novērojams periodiskuma efekts, un tā kā šogad koki augļus neražos, uzkrāsies vairāk spēka veidot ziedpumpurus nākamajam gadam. Dārza īpašniekiem rūpīgi jāseko līdzi koku attīstībai, jo, ja tie pagājušajā gadā tika bagātīgi samēsloti, šogad koki to var izlietot nevis ražas veidošanai, bet lai veidotu pārāk sabiezinātu vainagu, kas jāretina.