Īpaši postošas salnas bija maija sākumā, kad daudzviet ziedēja ābeles. Kā "Delfi" rakstā "Viss pagalam un zaudēts? Kā reanimēt salnās apsalušos augus" norāda Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte, salnu postījumi krasi atšķiras ne tikai katrā Latvijas reģionā, bet arī atkarībā no tā, kādā dārza vietā augļu dārzs ierīkots. "Ja dārzs bijis zemākā vietā, tur postījumi šobrīd noteikti ir lielāki. Ja dārzs ierīkots vietā, kas ir pacelta virs kopējā reljefa, tad koki ir mazāk saluši. Noteikti ietekme bijusi tur, kur ir atklāti stādījumi bez vēja aizsargiem." Grāvīte akcentē, ka šādos gados kopā sasummējas viss, uz ko pievērtas acis dārza ierīkošanas laikā. Tas attiecas ne tikai uz stādījumu ierīkošanu atklātā vietā, bet arī laistīšanas opcijām. "Cilvēki parasti neaizdomājas, vai šādā ilgstošā sausuma periodā būs iespēja dārzu aplaistīt," viņa skaidro.
Pētniece atklāj, ka daudzviet stipri cietuši kauleņkoki, tāpat arī ogulāji, piemēram, avenēm ir apsaluši dzinumi. "Vidzemes pusē plūmju dārzos atsevišķās vietās ir ļoti lieli bojājumi, taču mēģinu cilvēkus mierināt, ka galvenais, ka šobrīd koki vēl ir dzīvi. Ja koks ir stipri bojāts, bet tam ļauj vēl ražot, tas ir papildu slogs, lai atkoptos. Šobrīd nevar viennozīmīgi pateikt, cik sala apjomi bijuši lieli. Ir dārzi, kuros kaut kāda raža būs, bet pārējos šobrīd ir jāpriecājas par dzīviem kokiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
