lacis karstums
Foto: DELFI
Laikā, kad sākas aktīva ogu un sēņu sezona, cilvēki arvien biežāk uzturas mežos. Daudziem mežs arī kalpo kā vienkārša pastaigu vieta. Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atklāj, ka lāču skaits ar gadiem pieaug. "Mums ir informācija jau par iepriekšējiem pieciem, sešiem gadiem, kas ir ar lāčiem noticis, un lāču populācija šajā laikā ir, nu, ļoti ievērojami augusi, jo īstenībā mana pieredze ar lāčiem ir jau no deviņdesmito gadu vidus. Un kopš tā laika lāču skaits, nu, es neteiktu, ka varbūt desmit reizes ir audzis, bet tajā laikā, ja mēs runājām par līdz desmit lāčiem Latvijas teritorijā vēl divtūkstošo gadu sākumā, tad šobrīd tas mūsu vērtējums ir kā minimums 70, 80 lāči."

Arī Valmieras novadā, Rūjienas pusē, Andra Dukura īpašumā manīta lāču rosība, kas tika fiksēta arī fotogrāfijā, ko uzņēmis rūjienieša Andra Dukura kaimiņš kādā agrā rītā, dodoties darba gaitās. Andris Dukurs: "Jānis tur stāstīja, ka viņš ar trīcošām rokām, jo diezgan tuvu tur. Kad viņš iet pa to šoseju, vēl paspējis tur nobildēt."

Lāču aktivitāte novērojama ne tikai Rūjienā, bet arī citviet Valmieras novadā. Pētnieks Jānis Ozoliņš vēsta: "Valmieras novadam vistuvāk atrodas viena no mūsu tādām ilgstoši pārbaudītajām lāču uzturēšanās teritorijām. Tā ir arī saucamā "Natura 2000" teritorija, īpaši aizsargājama teritorija, ko veido purvu un mežu masīvi ar nosaukumu "Ziemeļu purvi." Pētnieks arī uzsver, ka, lai arī pēc savas vietas dzīvnieku valstī lācis ir plēsējs, patiesībā lielāko daļu no dzīvnieka ēdienkartes sastāda tieši augu valsts barība, un viņi labprāt barojas ar graudiem, dārzeņiem un āboliem, ko mednieki mēdz vest uz mežu, meža zvēru piebarošanai.

Ekoloģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit