Foto: DELFI
Siltais un sausais laiks ir kā medusmaize kaitēkļiem, jo tie netraucēti dārzā var veikt savus nedarbus. Turklāt dažkārt kāds no kukaiņiem var būt identifikators citiem – piemēram, kur ir skudras, tur pavisam bieži paslēpušās arī laputis!

Kā "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" skaidroja Bulduru tehnikuma augu aizsardzības skolotāja Ausma Jaundžeikare, skudras veido laputu "fermas", jo tām ļoti tīk baroties ar utu saldajiem izdalījumiem.

Vēl viena laputu pazīme ir sačokurojušās ogulāja lapas – kukaiņi izsūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem. Vienā gadā Latvijā spēj attīstīties aptuveni sešas līdz 12 laputu paaudzes, bet pēc trešās paaudzes kolonijās veidojas arī spārnotās mātītes, kas spēj pārvietoties uz citiem augiem, turpinot savus posta darbus tur. Par sarkanpangu laputīm liecina sarkanbrūnas, sačokurojušās un deformējušās lapas, un šādas zaru galotnes vajag izgriezt un iznīcināt.

Laputis var apkarot, kokaugus nomiglojot ar zaļajām ziepēm. Ar vienu miglošanas reizi gan rezultāts visticamāk sasniegts netiks, tādēļ process vēlreiz jāatkārto apmēram piecas līdz septiņas dienas pēc pirmās miglošanas reizes. Zaļajām ziepēm klāt var pievienot arī zāļu (piemēram, nātru, pelašķu) novilkumus. Ņem vērā, ka laputis slēpjas zem lapām, tādēļ ar smidzinātāju krūmu nepieciešams apstrādāt no visām pusēm.

Par citiem kaitniekiem, kas dārzā uzdarbojas tieši vasaras pirmajā pusē, uzzini skatoties pilno "Dārza jautājums" epizodi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!