"Pagājušajā gadā pirmais mērķis bija ietaupīt," stāsta Pauliņš, kurš apstiprina, ka ietaupīt naudu izdevās visai grandiozi. "Protams! Ar uzviju! Ietaupīju vismaz 1000 eiro." Māris malku vāc pa vakariem pēc darba, līdz mājās pārved 18 kubus kurināmā. Šāda veida malkas ieguvē vienīgās izmaksas ir degvielā un zāģa iegādē. Jāatceras, ka vienkārši doties uz mežu un vākt ziemai kurināmo nevar. To drīkst darīt tikai ar atļauju.
Viena no problēmām ir tā, ka mežā var iet tas, kurš pirmais piesakās un netiek veikta šķirošana pēc sociālekonomiskiem principiem. Ja pirmais piesakās kāds, kuram nauda nav problēma, bet vienkārši vēlas bezmaksas kurināmo, tad priekšroka būs viņam, nevis kādam trūcīgākam cilvēkam, kurš pieteicies nedaudz vēlāk.
Mežā katru nākamo laiž tikai tad, kad iepriekšējais ir paziņojis par darbu pabeigšanu. Katram, kurš ir pieteicies, tiek dots termiņš – trīs mēneši. Tāpat katrs, kurš saņēmis atļauju, saņem instrukcijas, ko drīkst un ko nedrīkst vākt. Pagājušajā gadā atļaujas tika izsniegtas teju 4000 cilvēkiem, taču pieteikumu bijis daudz vairāk.
Latvijas Valsts meži pieļauj, ka nākamgad cirsmas atlieku vākšanai būs pieejamas vairāk vietas. Iemesls tam esot, lai apturētu egļu astoņzobu mizgrauzi, tādēļ nepieciešams izzāģēt apdraudētās platības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
