Klīvija (Clivia) ir spilgts augs, kas brīnišķīgi izceļas telpaugu kolekcijā un īpaši izteiksmīgi izskatās ziemas dārzā. Par to ir salīdzinoši viegli rūpēties, tā nesagādā daudz raizes un priecē ar skaistiem, amarillim līdzīgiem ziediem.
Klīvijas ir mūžzaļi daudzgadīgi augi ar stingrām tumši zaļām lapām un trompetveida formas ziediem oranžā krāsā (retāk, bet mēdz būt arī sarkanā, dzeltenā, krēmkrāsā), kas grupās pa 10-15 ziediem izkārtoti uz resniem (apmēram 45 centimetrus gariem) kātiem.
Klīvija ir izteikti jūtīga pret salu un tā var aiziet bojā temperatūrā, kas zemāka par pieciem grādiem. Mūžzaļie augi, kuru dzimtene rodama Dienvidāfrikas pamežos (tādēļ klīviju mēdz dēvēt arī par meža liliju), jāaudzē kā telpaugi – ziemas dārzā, verandā vai siltumnīcā (ziemā apsildāmā), un vislabāk tie jūtas pusēnā, ne tiešos saules staros, jo tā var apdegt lapas. Puķupodus ar klīvijām nevajag turēt arī pārāk tuvu radiatoriem vai citiem siltuma avotiem.
Šai smaržīgajai istabas puķei patiks mājot trūdvielām bagātā un ūdenscaurlaidīgā augsnē un vecākiem vēlams pievienot māla piedevu, norādījuši LU Botāniskā dārza speciālisti rakstā "Oranžo ziedu īpašnieces klīvijas: kā tām izdabāt". Ja klīviju pārstāda, nevajadzētu to ierakt pārāk dziļi – sīpola kaklam jābūt virs augsnes. Pārstādot vai dalot augu, ieteicams strādāt cimdos, jo tas izdala kairinošu piensulu, kas var izraisīt kairinājumu un sāpes. Tomēr klīviju iesaka pārstādīt vai dalīt tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams (piemēram, esošais pods ir pilns ar saknēm), jo tai nepatīk, ka tiek traucēta. Parasti klīviju nepieciešams pārstādīt ik pēc trīs līdz pieciem gadiem.
Klīviju pavasarī var pavairot no atvasēm vai sēklām un jārēķinās, ka paies vairāki gadi, līdz telpaugs sāks ziedēt. Sējot no sēklām, parasti paiet aptuveni trīs līdz pieci gadi, pirms puķe uzzied, turpretim atvases sāk ziedēt pēc apmēram viena diviem gadiem. Sēklas var ievākt, kad ogas kļuvušas sarkanas. Tās sēj mazos podiņos mitrā augsnē un novieto siltā vietā uz apmēram diviem mēnešiem. Atvases ar divām trīs spēcīgām lapām un saknēm atdala ar asu nazi.
Galvenais augšanas laiks klīvijām ir vasara, tad tām vajag vairāk siltumu un mitrumu, norādījuši LU Botāniskā dārza speciālisti, tāpēc vasarās klīvijas var iznest dārzā un novietot ēnainā vietā. Savukārt, lai ziedi veidotos arī ziemas periodā no novembra līdz februārim, tām nepieciešams salīdzinoši vēss gaiss (ap desmit grādiem) un mērena laistīšana (tikai tik daudz, lai augs neiekalstu). Šāda "atpūta" augam vajadzīga apmēram 12-14 nedēļas un ir svarīga, lai klīvija ziedētu gadu no gada. Pēc atpūtas perioda pakāpeniski var atsākt ierasto laistīšanas un barošanas režīmu un apmēram mēneša laikā vajadzētu parādīties jau pirmajiem ziedpumpuriem.
Klīviju no agra pavasara līdz augusta beigām mēslo ar šķidrajiem kompleksajiem mēslojumiem vienu reizi divās nedēļās, savukārt tās atpūtas periodā mēslot nav nepieciešams. Kad klīvijas ziedi pārzied, tie jānoņem.
Klīvija nav īpaši uzņēmīga pret slimībām un daudzas problēmas var novērst to pareizi laistot. Brūnus plankumus vai lapu malas izraisa saules apdegumi vai pārāk maz ūdens, savukārt pārāk daudz ūdens var izraisīt melno sakņu puvi.
Kopumā klīvija ir augs, ko apkopt ir salīdzinoši vienkārši, un tā savu reizi pacietīs to, ka par viņu aizmirsts parūpēties.
Raksta tapšanā izmantotie avoti: "rhs.com", "gardenersworld.com", "gardeningknowhow.com", "guide-to-houseplants.com".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
