Izrādās, ka cilvēki nav vienīgie, kas, pavadot laiku ar savu mazuli, izmanto maigāku vai izteiktāku balss tembru, īpašus mīļvārdiņus un ucināšanu. Jaunā pētījumā atklāts, ka to pašu dara arī delfīnu mātītes. Mammas saziņā ar mazuļiem izmanto īpašus svilpienus – augstākā toņkārtā un plašākā diapazonā, nekā sazinoties ar pieaugušajiem delfīniem. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad bēbīšu valoda tiek dokumentēta sugai, kas nav cilvēks!
Delfīni socializējas, rotaļājas un izrāda savas unikālās personības iezīmes tieši tāpat kā cilvēki. Un tagad ir atklāts, ka delfīni dara vēl kaut ko tādu pašu, ko cilvēki – viņi ar mazuļiem sazinās "bēbīšu valodā".
Vairāk nekā 30 gadus zinātnieki vairāk nekā trīs reizes lika īpašus mikrofonus 19 vienām un tām pašām savvaļas delfīnu mātēm Floridas Sarasotas līcī, lai ierakstītu viņām raksturīgos svilpienus. Radību uzvedība tika pētīta gan gados, kad delfīnu mātītēm bija mazuļi, gan gados, kad to nebija. Tas deva iespēju salīdzināt skaņas, ko viņas rada, peldot kopā ar mazuļiem un kad peld vienas vai kopā ar citiem pieaugušiem delfīniem. Delfīnu tēviem dabā nav ilgstošas audzināšanas lomas.
Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", atklāts, ka māte, raidot signālu saviem mazuļiem, svilpo skaļāk un skaļuma diapazons ir lielāks nekā parasti. Tas attiecās uz visām 19 pētījumā iekļautajām mātēm. Pētījumā akcentēts, ka tas liek domāt, ka šo modifikāciju izmantošana, komunicējot ar mazuļiem, palīdz tiem iemācīties, kā pašiem izdot šos saucienus.
Delfīnu raksturīgais svilpiens ir unikāls un svarīgs signāls – tas ir līdzīgs viņu pašu vārda izsaukšanai. "Viņi izmanto šo svilpienu, lai sekotu viens otram līdzi. Viņi periodiski saka: "Es esmu šeit, es esmu šeit," sacīja pētījuma līdzautore Laela Saja.
"Tie ir bezprecedenta, absolūti fantastiski dati," sacīja Oregonas štata universitātes jūras biologs Mauricio Kantors, kurš nebija iesaistīts pētījumā. "Šis pētījums ir tik daudzu pētījumu rezultāts."
Nav zināms, kāpēc cilvēki, delfīni vai citas radības izmanto "bēbīšu valodu", taču zinātnieki uzskata, ka tas var palīdzēt pēcnācējiem iemācīties izrunāt jaunas skaņas.
Vēl viens iespējamais iemesls, kāpēc tiek izmantoti specifiski skaņu augstumi, ir bērnu uzmanības piesaistīšana. Piemēram, rēzus makaku mātītes var mainīt savus saucienus, lai piesaistītu un noturētu pēcnācēju uzmanību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
