Vecākas mājas renovācija: kādus darbus izvirzīt kā prioritāti

"Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais skaidro, kam pievērst uzmanību, lai vecāku ēku pārveidotu par energoefektīvāku un mūsdienīgu dzīves telpu.

Renovējot ēku, īpaša uzmanība jāpievērš komunikācijām, jo vecākās mājās tās, visticamāk, būs novecojušas un, tās nenomainot, māja sagādās ne mazums problēmu.

Komunikācijas mājoklī ir visi inženiertīkli – elektrosistēmas, ūdensvads, kanalizācija. Novecojis ūdensvads var radīt dažādus noplūdes riskus, savukārt veci elektrības vadi – apdraudējumus, kas saistīti ar ugunsdrošību.

Apdrošināšanas uzņēmumu informācija liecina, ka tieši novecojuši vadi vai neatbilstoša elektroiekārtu izmantošana ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem – aptuveni katru trešo ugunsgrēku izraisa problēmas ar elektrību.

Nav vērts ieguldīt līdzekļus ēkas kosmētiskajā remontā, ja nav sakārtotas pamatlietas. Parasti komunikācijas noveco ātrāk nekā pati ēka, un to maksimālais lietošanas laiks ir īsāks par ēkas lietderīgo mūžu. Ja veiksi skaistu remontu un pēkšņi sāks degt elektrības vadi vai plīsīs vecais ūdensvads vai apkures sistēma, tas var sabojāt daudz no iepriekš paveiktā, radot ne tikai emocionālus pārdzīvojumus, bet arī finansiālus zaudējumus.

Ķeroties klāt īpašuma renovēšanas darbiem, ieteicams sākt ar mājokļa siltināšanu un tās kvalitātes uzlabošanu – vislabāk veikt energoauditu, kur pēc mērījumu veikšanas tiks noteiktas problēmzonas un veicamo darbu saraksts un kā tas ietekmēs kopējo mājas stāvokli.

Dažreiz kopējās situācijas uzlabošanai pietiks vien ar logu nomaiņu, bet citos gadījumos veicamo pasākumu kopums var līdzināties mājas pilnīgai pārbūvei. Tāpat jau laikus vajadzētu pieņemt lēmumu par prognozējamiem finanšu ieguldījumiem un pieejamo budžetu vecāka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, neaizmirstot par papildu līdzekļiem neparedzētajiem izdevumiem, kas bieži parādās procesa gaitā.

Veicot remontdarbus, ir svarīgi izvērtēt arī ventilācijas risinājumus mājoklī. Lai nodrošinātu gaisa apmaiņu telpā ar siltuma atgūšanu, ir vērts apsvērt ventilācijas sistēmas uzstādīšanu ar rekuperāciju. Tas ir ļoti energoefektīvs risinājums, kas rūpējas par svaigu gaisu nepieciešamajā temperatūrā un pozitīvi atspoguļosies arī ikmēneša mājokļa uzturēšanas izmaksās.

Tad, kad ir noskaidroti siltināšanas darbu apmēri, otrs būtiskākais apsvērums ir apkures sistēma, proti, ir jāizvērtē esošās lietderība, efektivitāte un, ja nepieciešams, iespējamās alternatīvas. Dažos īpašumos situācija būtiski uzlabojas, nomainot apkures katlu, savukārt citos gadījumos var nākties pilnībā pārbūvēt apkures risinājumus.

Domājot par apkures sistēmas uzstādīšanu, ir jāņem vērā arī tas, cik bieži mājoklis tiek apdzīvots – vai tā būs pastāvīga dzīvesvieta vai sezonāla. Šie apsvērumi ietekmēs arī apkures sistēmas izvēli.

Ja pirms īpašuma iegādes ēka netiek pienācīgi apsekota, uzsākot renovācijas darbus var tikt atklāti defekti, piemēram, pamati ar nepietiekamu nestspēju vai grunts sēšanās, izpuvušas starpsienas koka mājās, mitruma vai nepietiekamas ventilācijas radītas sekas, vai citas nopietnas konstrukciju deformācijas, kas būtiski palielina izmaksas.

Pieņemot lēmumu par hipotekārā aizdevuma piešķiršanu renovējama īpašuma iegādei, banka izvērtē īpašuma tehnisko stāvokli un to, vai klientam ir skaidrs plāns, kā ēku padarīt apdzīvojamu un cik lieli finanšu līdzekļi tam būs nepieciešami. Ja konkrēta plāna nav, turklāt nav zināms precīzu izdevumu apmērs, ir iespēja izmantot patēriņa jeb ideju kredītu mājokļa remontam, kur aizdevuma apjoms ir līdz 20 tūkstošiem eiro.