Saldi smaržojošās lefkojas (Matthiola incana) ir izteiktas vasaras puķes, kas priecē ne tikai dobēs, bet arī vāzēs, jo pat grieztā veidā tās ilgi saglabājas svaigas un košas. Turklāt lefkojām piemīt sava veida nostalģija, jo tās savulaik auga teju katrā vecmāmiņas dārzā un pie lauku mājām.
Lefkojas, kuru izcelsme rodama Eiropā, ir plaši kultivētas, un mūsdienās šķirnes pieejamas aprikožu, lavandas, rozā, purpursarkanā, sarkanā, baltā, dzeltenā un divkrāsu toņos. Tās ir vertikālas, augstums variē no 30 līdz 90 centimetriem, tāpēc piemērotas jebkurā vietā puķudobē – priekšpusē, aizmugurē vai pa vidu. Tās īpaši iecienītas ir kotedžas stila dārzos, audzējot kopā ar īrisiem, petūnijām, neļķēm, heliotropiem, atraitnītēm un lauvmutītēm, jo šīm puķēm nepieciešami līdzīgi augšanas apstākļi. Īpaši lefkojas dobēs izceļas kopā ar zantedešijām jeb dārza kallām un jānīšiem. Zemāko šķirņu lefkojas mēdz stādīt arī kastēs, puķupodos un konteineros likšanai uz balkona. Patīkamās smaržas dēļ tās ieteicams stādīt zem logiem vai dārzā vietās, kur notiek pulcēšanās, piemēram, pie lapenēm.
Ziedi lefkojām, tāpat kā lauvmutītēm, parādās secīgi – no apakšas uz augšu virs sulīgām, nedaudz matainām lapām. Ziedlapas izkārtotas vienā vai dubultā rindā, tām ir pikanti salda smarža. No brīža, kad sākušas ziedēt, tās turpina priecēt apmēram četras sešas nedēļas. Tām nepieciešama saulaina vieta (apmēram sešas stundas saule), kurā ir barības vielām bagāta un irdena augsne. Puķēm nepatīk skāba augsne, vislabāk derēs tāda, kurā pH ir 6,5–7,5.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
