Dārzniece Andersone stāsta, ka mulču var iedalīt divās grupās: organiskajā un neorganiskajā. Organiskā mulča ir, piemēram, šķelda, priežu mizu mulča, čiekuri, arī pļauta zāle, salmi un siens. Savukārt neorganiskā mulča ir, piemēram, akmeņi. Arī ģeotekstils – gan austais, gan neaustais – pieder pie neorganiskās mulčas, lai gan funkcija tam ir tāda pati, kā organiskajai mulčai – saglabāt augsnē mitrumu un aizkavēt nezāļu augšanu.
Mulčas materiāla izvēle ir katra dārza saimnieka gaumes jautājums, taču dārzniece ziemciešu dobēs iesaka izmantot smalkas frakcijas mulču, piemēram, priežu mizas vai šķeldu, to apkārt klājot plānā kārtiņā. Labs mulčas materiāls ziemciešu dobēs ir arī neitralizēta kūdra. Savukārt skābo kūdru lieto tikai apkārt augiem, kam patīk skāba vide, piemēram, rododendriem. Tā kā ziemcietēm patīk dobēs izplesties, Andersone neiesaka ap tām klāt ģeotekstilu, turklāt, pareizi plānojot ziemciešu dobi, tajā var iztikt bez jebkādas mulčas.
Biezākas frakcijas mulču dārzniece izvēlas klāt apkārt kokiem un krūmiem, kā arī spēcīgākām ziemcietēm, piemēram, kazbāržiem. Lai atvieglotu ravēšanās darbus, ap kokiem un krūmiem zem organiskās mulčas kārtas var ieklāt arī ģeotekstilu. Dekoratīvajos apstādījumos Andersone izmanto neausto ģeotekstilu, savukārt austais labāk kalpos ap aveņu, jāņogu stādījumiem, kā arī sakņu dārzā.
"Dārza jautājums" pilnajā epizodē vari gūt vērtīgus padomus par to, cik biezā slānī un cik tuvu augiem mulču drīkst klāt. Lai to noskatītos, klikšķini šeit. Visas raidījuma epizodes vari noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!