Gliemeži dārzā: apkarot vai sadzīvot?

Jebkuram dzīvajam organismam dabā ir sava loma. "Par gliemežu labumu tiek ļoti maz runāts, taču tieši viņi ir viens no organismiem, kas piedalās augsnes veidošanā, kas ir ļoti nozīmīgi," uzsver gliemju eksperte Digna Pilāte. "Lielākā daļa no tiem apēd tādus augus, kas jau ir gājuši bojā – augu atliekas, piemēram, pērnās lapas, dažādus lakstaugus. Tāpat viņi apēd dažādu dzīvnieku ekstrementus, līdz ar to viņi augsnei gan nogādā barības vielas, gan to pilnveido. Zinām, ka to dara sliekas, un tās ļoti par to cildinām, taču gliemežiem nav mazāka nozīme. Arī attiecībā pret Spānijas kailgliemezi tiek norādīts, ka tie uzlabo augsnes struktūru, irdina augsni un arī pārstrādā augu atliekas, lai tās atkal būtu augiem izmantojamas," tā "Māja&Dārzs" skaidrojusi gliemju eksperte Digna Pilāte. Šādu darbiņu veic arī invazīvā suga – Spānijas kailgliemezis, tomēr skāde no viņu atrašanās dārza teritorijā ir daudz lielāka, nekā labums.

Tomēr nepatika pret jebkuriem gliemežiem dārzā ir pamatota, stāsta gliemju eksperte. Daudzi savos dārzos, pirms iepazīšanās ar invazīvo Spānijas kailgliemezi, ierobežoja raibo vīngliemezi, kuram uz muguras ir arī "mājiņa" jeb spirālveida čaula, tāpat raizes sagādāja arī citi kailgliemeži, retāk – arī parka vīngliemezis, kas Latvijā ir lielākais satopamais gliemezis uz sauszemes.