Gliemeži dārzā: apkarot vai sadzīvot?

Jebkuram dzīvajam organismam dabā ir sava loma. "Par gliemežu labumu tiek ļoti maz runāts, taču tieši viņi ir viens no organismiem, kas piedalās augsnes veidošanā, kas ir ļoti nozīmīgi," uzsver gliemju eksperte Digna Pilāte. "Lielākā daļa no tiem apēd tādus augus, kas jau ir gājuši bojā – augu atliekas, piemēram, pērnās lapas, dažādus lakstaugus. Tāpat viņi apēd dažādu dzīvnieku ekstrementus, līdz ar to viņi augsnei gan nogādā barības vielas, gan to pilnveido. Zinām, ka to dara sliekas, un tās ļoti par to cildinām, taču gliemežiem nav mazāka nozīme. Arī attiecībā pret Spānijas kailgliemezi tiek norādīts, ka tie uzlabo augsnes struktūru, irdina augsni un arī pārstrādā augu atliekas, lai tās atkal būtu augiem izmantojamas," tā "Māja&Dārzs" skaidrojusi gliemju eksperte Digna Pilāte. Šādu darbiņu veic arī invazīvā suga – Spānijas kailgliemezis, tomēr skāde no viņu atrašanās dārza teritorijā ir daudz lielāka, nekā labums.

Tomēr nepatika pret jebkuriem gliemežiem dārzā ir pamatota, stāsta gliemju eksperte. Daudzi savos dārzos, pirms iepazīšanās ar invazīvo Spānijas kailgliemezi, ierobežoja raibo vīngliemezi, kuram uz muguras ir arī "mājiņa" jeb spirālveida čaula, tāpat raizes sagādāja arī citi kailgliemeži, retāk – arī parka vīngliemezis, kas Latvijā ir lielākais satopamais gliemezis uz sauszemes.

"Arī tie varēja radīt kaut kādus bojājumus dārza kultūrām, bet salīdzinājumā ar to, ko nodara Spānijas kailgliemezis, var teikt, ka tas bija sīkums. Protams, sabojāja kultūraugu izskatu, apgrauza zemenes vai salātu lapas, atstāja gļotas uz pārtikā izmantojamiem augiem. Taču Spānijas kailgliemezis, kad ir savairojies lielā skaitā, var apēst visu tā, ka nekas pāri nepaliek. Tur arī ir tā atšķirība. Tas ir ēdelīgāks, līdz ar to dārzā tam interesē viss pēc kārtas, sabojājot un noēdot visu tiktāl, ka raža var iet zudumā – vienalga, vai tās ir zemenes, gurķi vai kabači."

Visiem gliemežiem ir vēl kāda slikta īpašība – sava gļotainā ķermeņa dēļ tie var pārnēsāt augu slimību izraisošos organismus un dažādus parazītus, tostarp palīdz izplatīties arī sēņu sporām, sūnām un arī ķērpjiem. Atšķirība ir vien tajā, ka vietējo gliemežu īpatņu vienā teritorijā nav tik daudz kā Spānijas kailgliemežu, lai gan pietiekami blīvi savairoties spēj arī raibais vīngliemezis.

Lai paši sev nesagādātu jaunas galvassāpes, karojot ar agresīvo Spānijas kailgliemezi, Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Anitra Lestlande iesaka kārtīgi pārbaudīt visus augus pirms un pēc to iegādes, it īpaši tos, kas aug podos un ir jau palieli. Pirms stādīšanas rūpīgi jāapskata viss, kas tiek atnests mājās, un, ja tiek pamanīts kaut kas aizdomīgs, piemēram, pērlēm līdzīgas bumbiņas, kas ir Spānijas kailgliemeža vai citu gliemežu olas, tās nekavējoties jāiznīcina. Taču, kad viss jau ir par vēlu un kaitēklis teritorijā ievazāts, jāatceras, ka ierobežošana būs efektīva tikai tad, ja to darīs arī kaimiņu dārzos. Vienam pašam cīņa pret kailgliemeža izplatību būs cīņa ar vējdzirnavām, uzsver eksperte.

Tieši tikpat vērīgi jāattiecas pret visiem kukaiņiem. Lestlande atgādina, ka pirms dažiem gadiem Latvijā kopā ar stādiem no siltajām valstīm tika atvestas laputis, kas izplatījās uz visiem skujeņiem – priedēm, tūjām, eglēm. "Nevis tādas laputis, kā mēs pazīstam, bet gan pelēkas laputis, kas izsūc sulu no zariem. Tās bija ievazātas masveidā, un pāris gadu klienti par tām sūdzējās, taču nu jau divus gadus ir klusums, pieņemu, ka, par laimi, tām mūsu klimatiskie apstākļi un ziemas nav patikušas. Taču tas ir bīstami – mums ir daudz mežu, un, ja ievazāsim kaitēkļus no siltākiem reģioniem, kuri šeit iedzīvosies un kurus piesaistīs mūsu priedes un egles, iznākums var būt diezgan bēdīgs. Tādēļ augi kritiski jānovērtē, ne tikai jāskatās uz skaisto bildīti, kurā redzams pieaudzis augs, vai eksotisko nosaukumu, jāpaskatās uz augu arī no kaitēkļu un slimību viedokļa, un slimus, aizdomīgus augus labāk nepirkt un dārzā nestādīt."

Vairāk par biežāk pieļautajām kļūdām, cīnoties ar kaitēkļiem dārzos, Lestlande skaidro "Delfi" rakstā "Koki vienos tīklos un kukaiņiem noklātas lapas. Vai kaitēkļu dārzos kļūst arvien vairāk".