pienenes, nezāles, dārzkopība
Foto: Shutterstock
Līdztekus priekam par pašu audzētiem dārzeņiem nāk smags darbs, lai dobes nepārņemtu nezāles, kas arī tīko augt sagatavotajā augsnē, lai sprauktos pretī saules gaismai un nogatavinātu sēklas. Kā ar tām tikt galā, lai rezultāts būtu sekmīgs, un nezāles nebūtu kā cīņa ar vējdzirnavām, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Pēc dārzeņu tīruma apsēšanas vai apstādīšanas jau nākamajā brīdī sākas nezāļu sēklu attīstība. Parasti cilvēki gaida, kad nezāles sadīgst un lauks iegūst zaļu nokrāsu, tad ķeras klāt pie nezāļu apkarošanas. Tas ir jau krietni par vēlu. Nezāles spēj sadīgt vidēji 5–7 dienu laikā, ja ir īpaši labvēlīgi apstākļi, augsnes virskārta ir mitra; un 7–10 dienās nelabvēlīgos apstākļos, kad ir sauss. Pēc tik ilga laika perioda nezālēm būs dīgļlapas un neliela sakņu sistēma – "baltu diedziņu" veidā.

Kā tās ieraudzīt? Tas ir iespējams, ja lauku apmeklē agri no rīta vai vēlu vakarā, kad saule ir zemu virs horizonta un lauku tā apspīd no malas. Tā tiek izgaismotas dīgļlapu apakšpuses, kam parasti ir sudrabots tonis. Lauks tad šķiet kā sudrabots vai samtains. Līdzko dīgļlapas atvērsies, šis efekts zudīs. Īstais laiks ķerties klāt rušināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!