Rīkojamies par vēlu. Iemesli neefektīvai nezāļu apkarošanai

Pēc dārzeņu tīruma apsēšanas vai apstādīšanas jau nākamajā brīdī sākas nezāļu sēklu attīstība. Parasti cilvēki gaida, kad nezāles sadīgst un lauks iegūst zaļu nokrāsu, tad ķeras klāt pie nezāļu apkarošanas. Tas ir jau krietni par vēlu. Nezāles spēj sadīgt vidēji 5–7 dienu laikā, ja ir īpaši labvēlīgi apstākļi, augsnes virskārta ir mitra; un 7–10 dienās nelabvēlīgos apstākļos, kad ir sauss. Pēc tik ilga laika perioda nezālēm būs dīgļlapas un neliela sakņu sistēma – "baltu diedziņu" veidā.

Kā tās ieraudzīt? Tas ir iespējams, ja lauku apmeklē agri no rīta vai vēlu vakarā, kad saule ir zemu virs horizonta un lauku tā apspīd no malas. Tā tiek izgaismotas dīgļlapu apakšpuses, kam parasti ir sudrabots tonis. Lauks tad šķiet kā sudrabots vai samtains. Līdzko dīgļlapas atvērsies, šis efekts zudīs. Īstais laiks ķerties klāt rušināšanai.

Atkārtota atgriešanās uz lauka ir saistīta ar līdzīgām problēmām, jo cilvēki vadās pēc tāda paša principa: kad lauks kļūst "zaļš", tad atkal ir jādodas turp. Tas ir ievērojami par vēlu. Lai būtu droši un pārliecināti par efektīvu rezultātu, ir jāievēro tie paši, iepriekš minētie intervāli.

Atceramies, ka jebkura augsnes virskārtas izkustināšana izraisa jaunu nezāļu sēklu dīgšanu. Katrs nākamais īsto lapu pāris pasliktinās jūsu mehāniskās apkarošanas galarezultātu vismaz par 10–20 procentiem. Izdzīvojušās nezāles turpinās augt un nostiprināties. Neveicot atkārtotu rušināšanu, lauks potenciāli kļūs nezāļains. Sevišķi svarīgi tas ir veģetācijas perioda sākumā, kad dārzeņu kultūras vēl ir absolūti nekonkurētspējīgas.

To, kādēļ jau šogad jādomā par nākamo sezonu nezāļu apkarošanā un kā cīnīties ar daudzgadīgajām nezālēm, lasi LLKC mājaslapā, klikšķinot šeit.

Tāpat Narvils uzsver, ka rezultātu var ietekmēt arī meteoroloģiskie apstākļi. Labvēlīgi laikapstākļi ravēšanai ir laikā, kad ir dilstošs mēness, spīd saule, ir neliels vējš un daļēji mākoņains laiks. Tādos apstākļos, nogriežot nezāļu mazās, baltās saknītes, tās momentā zaudē daudz ūdens un pilnībā izžūst. Pieļaujami apstākļi ir tad, ja ir apmākusies diena un pūš vējš, kas palīdzēs izžāvēt nezāles.

Ravēties nevajadzētu, ja augsne ir smilts vai ļoti viegla mālsmilts un pūš spēcīgs vējš. Tad jebkura augsnes izkustināšana var būt par iemeslu vēja erozijai. Ja nezālēm ir atvērušās dīgļlapas, tad darbu var darīt spēcīgākā vējā, jo sakņu sistēma tām jau ir tik spēcīga, ka spēs noturēt augsnes virskārtu un to neaizpūtīs.

Tāpat nevajadzētu ravēt, ja laika prognoze tajā pašā dienā vai naktī ar augstu varbūtību sola nokrišņus. Tas palielina iespēju, ka atsevišķas nezāles spēs izdzīvot. Pēc lietus nolīšanas ir jāskatās, kādā stāvoklī ir augsnes virskārta, jo augsne nedrīkst lipt pie nažiem vai stumt augsnes virskārtu, tā apberot augu rindas. Sevišķi raksturīgi tāda situācija veidosies, ja laukā būs daudz vārpatas. Ja augsne par slapju, nāksies nogaidīt.