Foto: Shutterstock
Suņa iegāde ir nopietns lēmums, ko nedrīkst pieņemt impulsīvi, taču patversmes suņa adoptēšana var izrādīties vēl izaicinošāka – pieņemt savās mājās suni no patversmes ir patiesi cēls darbs, taču tam līdzās nāk īpaši augsta atbildība. Pirms veikt izvēli par labu patversmes suņa adoptēšanai, kinoloģe, "Rimi Mājdzīvniekiem" suņu dzīves eksperte Monta Priede iesaka pārliecināties, ka tas jaunajam saimniekam tiešām būs pa spēkam.

Lai arī suņa kucēna fāze parasti sagādā lielāko prieku, arī pieauguša suņa ienākšana ģimenē var nest tikpat daudz prieka un pacilātības. Kinoloģe uzsver: "Patversmes suns nav sliktāks par kucēnu. Arī manā ģimenē ir pieņemti suņi. Vecāko suni iepazinu, kad viņai bija pieci gadi – iepriekš no viņas atteicās trīs citi saimnieki. Tagad viņai ir jau 13 gadu, un es nevarētu vēlēties sev labāku pirmo suni. Tā laikam notiek, kad īstais suns satiek īsto saimnieku. Tādēļ aicinu dot iespēju arī patversmes suņiem!"

Suņu dzīves eksperte uzsver, ka patversmes suņa adoptēšana ir gan liels prieks, gan arī izaicinājums, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas jāpārliecinās, ka ņemti vērā visi apstākļi. Tomēr viņa mudina ikvienu dot iespēju sunim no patversmes: "Es nekad neesmu nožēlojusi savu lēmumu pieņemt patversmes suni, jo suns ir prieks un laime. Suņi ik dienu man sniedz kaut ko tādu, ko par naudu nevar nopirkt. Viss mans ieguldījums atgriežas ar uzviju, jo suņi ir uzticamākie draugi, kādus vien var vēlēties."

Laiks


Jebkura suņa aprūpe aizņem laiku, taču patversmes sunim var nākties veltīt daudz vairāk laika un uzmanības, lai suns jaunajās mājās justos patiešām droši. Suņi, kuri piedzīvojuši iepriekšējā saimnieka nodevību vai zaudējumu, ir guvuši traumu, tādēļ sākt uzticēties jaunajam saimniekam var izrādīties ļoti sarežģīti.

Tēriņi


Suņa ienākšana ģimenē rada jaunas izmaksas – rodas gan jauni ikdienas tēriņi, gan periodiski veterinārie izdevumi. Adoptējot suni no patversmes, izmaksas var būt lielākas, jo ne vienmēr zināma suņa slimību vēsture, turklāt, uzņemot ģimenē suni senioru, jārēķinās, ka mīluļa dzīves norietā vetārsta apmeklējumi var būt biežāki.

Apmācība


Parasti kucēnu ir vieglāk apmācīt uzvesties sociāli pieņemami nekā pieaugušu suni. Arī pieauguša suņa apmācīšana var izrādīties viegla, tomēr, ja kāda situācija sunī izceļ jaunas uzvedības īpatnības, var gadīties, ka saimniekam apmācības jāsāk no sākuma. Tas var būt viļņveidīgs process, kurā jāieguldās ilgtermiņā, bet tas ir tā vērts.

Citi mājdzīvnieki


Ja mājās ir citi mājdzīvnieki vai nākotnē plānots papildināt savu mājdzīvnieku pulciņu, obligāti patversmē jāuzzina par suņa uzvedību, reaģējot uz citiem dzīvniekiem. Dodoties pastaigā ar izvēlēto patversmes suni, var lūgt patversmes darbiniekiem atļauju ņemt pastaigā vēl kādu patversmes suni, lai redzētu abu dzīvnieku savstarpējo komunikāciju. Iepazīstinot adoptēto suni ar jau esošajiem mājdzīvniekiem, rūpīgi jāvēro dzīvnieku uzvedība.

Bērni


Ja suns dzīvos līdzās bērniem, jācenšas jau patversmē noskaidrot visu iespējamo informāciju par suņa raksturu un uzvedību bērnu tuvumā. Ja jaunajam mīlulim neizveidosies labas attiecības ar bērnu, atgriešanās patversmē sunim būs liels trieciens, kura dēļ dzīvnieks varētu zaudēt uzticību cilvēkiem.

Iepazīšanās


Pirms došanās uz jaunajām mājām ieteicams apciemot suni patversmē atkārtoti un pievērst uzmanību suņa uzvedībai patversmē – vai suns vēlas komunicēt, vai negriež galvu prom, kad viņu samīļo, un vai suns priecājas jūs satikt. Pārvākšanās sunim radīs stresu, tādēļ vēlams, lai jaunajā mājvietā viņam būtu vismaz viena pazīstama seja.

Dzīvojamā platība


Jāizvēlas sunim piemērota dzīvojamā platība. Dzīvoklis nav piemērots lieliem suņiem, garspalvainiem suņiem vai dzīvniekiem ar pavilnu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!