Veidi, kā pasargāt savu pagalmu no ērcēm  (1)

Ērces visbiežāk savam upurim pieķeras 10 līdz 15 centimetru augstumā no zemes, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tieši tādēļ, uzturoties brīvā dabā, jābūt īpaši piesardzīgiem, pat ja tas ir piemājas dārzs, pēc tam rūpīgi pārbaudot apģērbu un ķermeni.

Kā skaidro SPKC, Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērce (visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā-jūnijā un septembrī), taigas ērce (Latvijas austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī-maijā), un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce (Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā). Ornamentētām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta galvenokārt agri pavasarī un vēlu rudenī, bet salīdzinoši retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā.

"Ērcēm patīk aizaugušas vietas, kur veģetācija ir augstāka un ir arī kūlas slānis, kurā ziemot," "Delfi" skaidrojis entomologs Uģis Piterāns. Un, lai mazinātu ērču daudzumu apkārtējā vidē, to jāsakopj.

Pirmkārt, regulāri pļauj zāli, izcērt nevajadzīgos krūmus un neatstāj pērnā gada lapu kaudzes, kokus un zarus pagalmā, aprušini augsni ap krūmiem, veidojot sakoptas apdobītes, lai zem tiem neaugtu zāle.

Kā pastāstījis entomologs Piterāns – ērču klātbūtne galvenokārt nav saistīta ar augāju mums apkārt, bet gan barības objektiem. Kamēr pieaugušas ērces par saviem upuriem izvēlas lielākus zīdītājus, tostarp cilvēkus, mazās, vēl nepieaugušās ērces kā pārtikas avotu izvēlas grauzējus un citus mazos kustoņus, kas itin bieži izvēlas uzturēties netālu no cilvēku mitekļiem. "Pat ja dzīvojam pilsētas centrā, arī tur ir peles un žurkas. Un pat ja visu apkārtni būsim sakopuši, naktīs pa to tāpat kustas kaut kādi zvēriņi, ar kuru palīdzību ērces var nonākt mūsu dārzos."

Tādēļ var izveidot sausuma barjeru starp ērcēm bagātu augu valsti un zālienu, lai veicinātu ērču skaita samazināšos. To vari izdarīt, vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, uz zemes izkaisot skaidas vai granti. Pa teritorijas perimetru var izkaisīt arī diatomīta pulveri, kas ir dabīgas izcelsmes līdzeklis, kas paredzēts kaitējošu organismu (ērču, kailgliemežu utt.) mehāniskai kontrolei. Tā kā līdzeklis sastāv no abrazīvām mikrodaļiņām, tiek bojāts kaitēkļu ārējais apvalks un tie vairs nevar saglabāt ķermeņa mitrumu, tāpēc iet bojā no dehidratācijas, skaidro "National Geographic" mājaslapā.

Tāpat apkārt teritorijai izveidot sētu, lai tiktu ierobežota mežu dzīvnieku kustība dārzā. Savukārt atpūtas zonas pagalmā iekārto atvērtā, saulainā vietā, nevis pagalma nomalē, zem koka vai pie krūmiem.

Diemžēl nav neviena dzīvnieka vai kukaiņa, kas barotos konkrēti ar ērcēm, tādējādi tās ierobežojot, skaidro Piterāns. Taču ir daudzi kustoņi, kas ērci uz kārā zoba var likt garāmejot. Piemēram, putni un skudras. Entomologs gan piebilst, ka skudras ērces speciāli nemeklē, taču, tā kā šo kukaiņu ir ļoti daudz, dienas laikā tās uz savu pūzni aizgādā ļoti daudz kustoņu, tostarp arī ērces. Sliktā ziņa – dārza saimniekiem ne visai patīk arī skudras.

Galējais variants ir teritoriju apstrādāt ar insekticīdiem, taču jāsaprot – tā iznīcināsim ne tikai kaitēkļus, bet arī labos, dārzam noderīgos kukaiņus. Jo daudzveidīgāka būs vide apkārt, jo lielākas iespējas ērces ierobežot, tieši tādēļ pilnīga sterilitāte nav pareizais virziens, uz kuru tiekties, uzsver entomologs.

Rakstos turpinājumā vari gūt atbildes uz to, kā izpaužas Laimas slimības un ērču encefalīta simptomi, kā arī – kā pareizi noņemt piesūkušos ērci saviem spēkiem.