Lai veicinātu sabiedrības izpratni par bišu nozīmi dabā, ikšķilietis Ivars Rancāns ierīko savvaļas bišu stropus jeb kūzulus. Ar to veidošanu viņš nodarbojas jau deviņus gadus. Šogad iecere ir kūzulu taku izveidot arī dabas parkā "Ogres Zilie kalni", lai arvien plašāk sabiedrībā aktualizētu jautājumu arī par bišu slimošanu, kuras viens no cēloņiem ir pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā.
Biškopis Ivars Rancāns atminas, ka jau bērnībā, dzīvojot Latgalē, iemācījies mīlēt dabu. Tieši tur viņš iepazinies arī ar kūzulu jeb kokā ar cauru vidu darinātu stropu, kurā mājo meža bites. Laikā, kad pasaulē uztraucas par bišu izmiršanu, Ivars to risina, aktīvi veidojot kūzulu takas.
Biškopis stāsta, ka kūzulu viens no lielākajiem izaicinājumiem ir dzīvnieki, kas tos posta. Tāpēc tie ir regulāri jāuzmana, jālabo un jāveido jauni. "Dzenis jau nedomā neko sliktu. Viņam jau vienalga, kur kalt to caurumu – tā ir priede vai bērzs, vai kūzuls. Izkaļ caurumu, pa to caurumu ielien iekšā cauna. Caunai ļoti garšo medus ar šūnām. Viņa nāk katru nakti, kamēr kūzulu iztīra. Tad nāk iekšā pele – savu darbu izdara līdz galam. Viņa apēd bitīti."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
