Tīklērce ir bieži sastopams kaitēklis, kas par savu "upuri" izvēlas gan dažādus savvaļas augus, gan arī dārzeņu kultūras un krāšņumaugus, vēstīts Valsts augu aizsardzības sagatavotajā informatīvajā materiālā "Ķirbjaugu slimības un kaitēkļi". Kaitēkļa saimniekaugi ir, piemēram, tomāti, gurķi, baklažāni, pipari, rozes, neļķes, dižkallas, frēzijas, gerberas.
Siltumnīcā gadā var attīstīties deviņas līdz pat 15 paaudzes, jo kaitēkļa attīstība no olas līdz pieaugušai ērcei, atkarībā no temperatūras, ilgst 10 līdz 14 dienas. Postījumus nodara gan kāpuri, gan pieaugušās ērces. Tās sūc augu sulu no lapām, bojātās lapas nodzeltē un sakalst, bet viss augs bojā var aiziet divu līdz četru nedēļu laikā.
Kaitēkļa attīstībai labvēlīgākais laiks ir, kad relatīvais gaisa mitrums ir 45 līdz 55 procenti, savukārt pie zemāka gaisa mitruma (25 līdz 35 procentiem) bojā aiziet gandrīz visas oliņas un arī lielākā daļa kāpuru. Siltumnīcās pirmie perēkļi parādās pie durvīm un vēdlogiem.
Apaugļotās tīklērču mātītes ziemo uz augiem, augu atliekās, augsnes virskārtā un dažādās koka konstrukciju spraugās.
Kā "Delfi" rakstā "Siltumnīca kā zviedru galds kaitēkļiem un slimībām" skaidrojusi dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte: "Tām patīk silts un sauss gaiss, īpaši labi tās jūtas apkurināmās siltumnīcās, tādēļ vienīgais variants ir palielināt gaisa mitrumu, tam jābūt augstākam par 85 procentiem. Tīklērce ir viltīga un ļoti sīka, tā paslēpjas zem tīmekļa, kur to neņems pat ķīmiskie līdzekļi. Tā spēj pārvietoties starp matiņiem uz tomātu lapas, neaplaužot tos, un izvairās no tomātu lapu sulas kaitīgajiem savienojumiem. Tā spēj tik strauji pārņemt augus, ka vienkārši jāatbrīvo siltumnīca un viss jādezinficē." Cīņā var doties, izsmidzinot arī "NeemAzal-T/S".
Lai kaitēkli ierobežotu, jāsavāc augu atliekas un tās jāiznīcina. Siltumnīcā jāveic augsnes apmaiņa. Jāsavāc un jāiznīcina novecojušās apakšējās augu lapas. Tāpat jāiznīcina nezāles ne tikai stādījumos, bet arī apkārtējā teritorijā, regulāri jāpļauj zāliens siltumnīcas apkārtnē.
Tīklērces ierobežošanai var izmantot arī bioloģiskos dzīvos organismus saturošus līdzekļus, tiklīdz kaitēklis tiek pamanīts. Efektīvas sugas ir, piemēram, plēsējērces.