Kartupeļu lapgraužus ir iespējams ierobežot arī ar vairākiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami arī mazdārziņu īpašniekiem. "Tie ir pieskares preparāti, tāpēc jāatceras, ka tiem jānonāk tieši uz kāpuriņiem. Vaboles neierobežo neviens insekticīds. Tās ir strīpainas, košas, viegli pamanāmas, un pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ir liela vilšanās, jo vaboles aizvien ir šiverīgas. Insekticīdu mērķis arī nav vaboļu, bet gan kāpuru ierobežošana, turklāt visefektīvāk tie ierobežo tieši pirmo un otro augumu, kad kāpuri ir vēl pavisam maziņi un ne tik labi pamanāmi – tumši oranži brūni. Spilgti oranžā krāsā un brangos izmēros jau ir trešā un ceturtā auguma kāpuri," skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Anitra Lestlande.
Tieši tādēļ, lai ierobežošana ar augu aizsardzības līdzekļiem būtu efektīva, kartupeļu laukā ir jāveic regulārs monitorings un miglošana jāveic brīdī, kad no oliņām šķiļas mazie kāpuri, kas bariņos dzīvo lapu apakšpusē. Un jādomā par smidzināšanas kvalitāti – miglotājam (neatkarīgi no tā, vai darbojies ar muguras smidzinātāju vai pulverizatoru) ir jābūt ar pietiekami augstu spiedienu, lai darba šķidruma strūkla spētu nokļūt uz kaitēkļiem, kas biežāk uzturas lapu apakšpusē.
"Tas nenozīmē, ka, tiklīdz uzpūtīs, kaitēkļi kritīs zemē un būs beigti. Šie preparāti, īpaši tie, kas darbojas arī uz kaitēkļu zarnu traktu, nozīmē, ka kaitēkļiem ir jāapēd kaut kāda daļa no lapas, un tikai tad būs redzama insekticīda ietekmes rezultāts. Ja viss tiks izdarīts pareizi, kāpuri kartupeļiem vairs kaitējumu pēc augu aizsardzības līdzekļa lietošanas nenodarīs," skaidro Lestlande. Lietojot insekticīdus, obligāti jāizlasa pievienotais marķējums un jāievēro attiecīgās devas, bet miglošanas laikā jāaizsargā arī sevi, lietojot gan respiratoru, gan speciālu apģērbu, tostarp zābakus un ķīmiski izturīgus gumijas cimdus.
Arī miglošanas laikam ir izšķiroša nozīme. "Insekticīdu efektivitāte krasi samazinās, ja temperatūra ir augstāka par +23 grādiem pēc Celsija, tādēļ saulainā un karstā laikā dienas vidū to nevajadzētu darīt. Vislabāk to darīt vakarā, kad saule jau iet uz rieta pusi un paliek vēsāks. Noteikti tas jādara bezvēja laikā, lai darba šķidrums nokļūst uz kartupeļu lakstiem un netiek aizpūsts uz blakus lauku," pamāca augu aizsardzības speciāliste.
Lietojot insekticīdus, jāatceras, ka diemžēl tie kukaiņus nešķiros, tādējādi varam noindēt arī kādu no derīgajiem kukaiņiem. "Ir jāizvērtē situācija. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, kuri ar tām var tikt galā, taču diemžēl jāsaka, ka kartupeļu lapgraužiem un to oliņām dabisko ienaidnieku teju nav, līdz ar to cerēt, ka tie brīnumainā kārtā pazudīs paši, nevar. Ja nu vienīgi uznāk milzīgas lietusgāzes, kuras tos no lapām nositīs uz augsnes un mehāniski traumēs, jo traumēti kāpuri vairs atpakaļ kartupeļos nelīdīs," skaidro Lestlande. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils novērojis, ka viens no plēsīgajiem kukaiņiem, kas mielojas ar kartupeļu lapgrauža kāpuriem, ir sienāzis.
No lakstiem vaboles un kāpurus var arī notriekt, vienkārši uz tiem smidzinot ūdeni, skaidro Narvils, taču jāatceras, ka šāds pasākums dos tikai īslaicīgus rezultātus, jo visas neiznīcinātās un netraumētās vaboles agri vai vēlu atgriezīsies stādījumos. Arī kola, kas lieliski spēj tikt galā ar dažādiem dārza kaitēkļiem, tostarp laputīm, nebūs visai efektīva pret Kolorado vabolēm, skaidro Narvils. "Kola varētu palīdzēt tikai pret kāpuriem, kuri tikko izšķīlušies, jo Kolorado vaboļu kāpuri ir pārāk jaudīgi un fiziski spēcīgi," skaidro Narvils.
Šādi miglošanas norādījumi jāievēro arī pielietojot citus līdzekļus, piemēram, augu uzlējumus vai "indes" ūdeni, kas atjaukts ar etiķi, sinepju pulveri vai sarkano piparu pulveri. Cik tie efektīvi, lasi šajā "Delfi" rakstā.