Flokšiem uzbrukusi miltrsasa: efektīvs līdzeklis cīņā ar to

Diemžēl tāds sēnes izraisītās miltrasas (balts, it kā ar miltiem apkaisīts) floksis nudien ir nožēlas vērts. Šādā gadījumā arī zudusi tā audzēšanas jēga, jo flokši, atšķirībā no daudziem ēdamajiem puķu dārza augiem (hostām, asparāgiem, dekoratīvajiem sīpoliem, ķiplokiem, kresēm, tulpēm, dažu sugu lilijām u.c.) nav izlietojami ne kā salāti, ne garšviela. Tiem ir un paliek vienīgi dekoratīva nozīme, tāpēc jau pirmoreiz, kad parādījušās miltrasas pazīmes, jārīkojas.

Miltrasu izraisa mikroskopiska sēne, kuras sporas biezi apdzīvotās vietās tiek atnestas ar vēju, piemēram, no kaimiņu dārza, un, atradušas piemērotu vietu, sāk augt jūsu dārzā. Tām, tāpat kā visiem dzīvajiem organismiem, jāpilda savs pamatuzdevums – jānodrošina vairošanās, tādēļ, ja nekas netiks darīts, miltrasa lielā ātrumā pārņems visu augu.

Ir vairāk nekā dīvaini lasīt kāda audzētāja teikto: "Mūsu flokšiem miltrasa ir pilnīgi sveša, jo audzējam tikai miltrasas izturīgas šķirnes." Viss dzīvē ir relatīvs, tostarp arī izturība pret miltrasu, un īpaši labvēlīgos apstākļos šīs sēnes sporas var apdraudēt jebkuru novājinātu floksi. Minētais audzētājs arī apgalvo, ka flokšus neapdraud gliemeži. Jā, saulainā, atklātā laukā būtu velti gaidīt parādāmies gliemežus, tie jau nav nekādi teroristi-pašnāvnieki, bet pusēnā, kāda valda daudzu flokšu augšanas vietās lauku mājās, gliemežu klātbūtne ir pavisam dabiska.

Amatieriem šobrīd neiespējami iegādāties "Topāzu" vai kādu citu fungicīdu, un tas jau arī neko nepalīdz, ja slimība jau attīstījusies. Vislabākais līdzeklis miltrasas profilaksei un apkarošanai ir sēra pulveris, ko var iegādāties specializētos dārzkopības veikalos. Tas nav kaitīgs augiem un ir praktiski nekaitīgs arī cilvēkam. Darbošanās ar to ir elementāra. Sēra pulveri ieber kaprona zeķē un papurina virs flokšiem, kad iestājies silts saulains laiks (gaisa temperatūrai obligāti jābūt virs 20 grādiem). Vizuāli tas izskatās kā neliela migliņa, kas nolaižas uz lapām un zemes. Vēl flokšu apputināšanu ar sēru varētu salīdzināt ar pareizticīgo mācītāja darbošanos ar kvēpināmo trauku, kad viņš baznīcā izkliedē vīraku. Nedomājiet, ka sporas nogalina izkaisītais sērs. Nē, bet no tā rodas sēra tvaiki, kas gaisā oksidējas un izveido sēra oksīdu – tieši tas nogalina sēnes sporas, un tāpēc arī nepieciešama augstā temperatūra. Protams, jau izveidojusies nejaukā, baltā apsarme nekur nepazudīs, taču sēnes darbība tiks apturēta. Ja uznāk lietus, procedūra jāatkārto.

^{Foto: Guna Rukšāne}

Manā dārzā miltrasa parādās visai maz, lai gan pirmajos dārzkopības gados tā diezgan daudz parādījās uz senajiem stādījumiem. Taču es tiešām no tās tiku vaļā, izmantojot sēra pulveri. Tiesa, togad procedūru atkārtoju katru desmito dienu no jūnija sākuma līdz jūlija beigām. Tās iedarbību man apstiprināja daugavpiliete Ruta Puida: "Manā dārzā pirms vairākiem gadiem bija parādījusies miltrasa, bet pēc apstrādes ar sēru šī kaite vairs nav manīta."

Šogad atklātā laukā miltrasa neparādījās, bet pie mājas dienvidu sienas gan. Kad jau nelaime klāt, jārīkojas radikāli. Es nolauzu miltrasas skartos flokšus un sadedzināju. Cers jau nekur nepazudīs – nākamgad tas ataugs. Vietu apputināju ar sēra pulveri.

Tautas līdzekļu klāstā ir arī sūkalu izsmidzināšana, kas rada sporu attīstībai nelabvēlīgu vidi. Tāda pati iedarbība ir arī dzeramās sodas (nātrija bikarbonāta – sodium bicarbonate) šķīdumam. Vienu ēdamkaroti ar kaudzi izšķīdina 5 litros ūdens un tad izsmidzina. Par šā paņēmiena efektivitāti nevaru spriest, jo pati to neesmu pielietojusi. Sēra pulveris, manuprāt, tomēr ir un paliek iedarbīgākais līdzeklis.