Ziemciete, kas zied visu vasaru līdz pat rudenim, un saglabā dekorativitāti pat pēc noziedēšanas – tāda ir svečveida sūrene (Bistorta amplexicaulis). Mazprasīgs, ar izteiksmīgām ziedu vārpām un salīdzinoši vienkāršu audzēšanu, tas ir augs, kas pelnīti ir populārs dārzos.
Svečveida sūrene ir apburošs ieguvums dārzā, jo tās parasti ir izturīgas un neprasa daudz uzmanības aprūpē, bet gadu gadiem skaisti (un ilgi!) zied tām ierādītajā vietā. Tiesa, lai gan augs netiek uzskatīts par invazīvu, tas pašizsējas un, tā kā ir ātraudzīgs, diezgan strauji var pārņemt teritoriju. Taču tas ir viegli "pieradināms" un ierobežojot nekļūst par traucēkli. Vairākos avotos tiek minēts, ka šī iemesla dēļ viena no sūrenes priekšrocībām ir tā, ka tādējādi tiek izspiestas nezāles un tām netīk konkurēt par vietu tur, kur aug sūrene.
Sūrenes dzimtene ir Himalaju reģions, un dabā tā sastopama no Pakistānas līdz Ķīnai, kur tā aug mitrās zālaugu pļavās un mežu malās.
Ziemciete veido kuplus pudurus, kuru augstums ir apmēram 100 līdz 120 centimetri. Starp blīvi augošajām zaļajām lapotnēm uz augšu sniedzas ziedu stublāji, kuru galos atrodas ziedu vārpas, kas pēc formas atgādina degošas sveces. Atkarībā no šķirnes, sūrenes visbiežāk ir baltā, rozā vai sarkanā krāsā.
Slaidās vertikālās formas dēļ kombinācijā ar citiem augiem var panākt īpaši pievilcīgus apstādījumus. Tās labi izskatās ar Japānas anemonēm (Anemone hupehensis), tomēr vislabākie kompanjoni sūrenei būs asteres, flokši un arī dažāda veida sudrabsveces (Cimicifuga). Interesantas kombinācijas var izveidot ar graudzālēm. Jāizvairās blakus stādīt maza izmēra augus, jo sūrene tos var "izspiest" un laupīt saules gaismu.
Sūrenei patīk no vējiem pasargāta, saulaina vai daļēji ēnaina vieta un mālaina, trūdvielām vidēji bagāta un irdena augsne, kurā ir pietiekams mitrums. Ņemot vērā, ka augam diži nekaitē mitrums, tas labi piemērots audzēšanai ne tikai grupās, ziemciešu puķudobēs un apmalēs, bet arī pie ūdenskrātuvēm un meža malās. Šī ir lieliska ziemciete, ar kuru ienest krāsu noēnotās vietās. Ja vieta, kurā gribas stādīt sūreni ir pārāk smilšaina un augsne ir nabadzīga, to var uzlabot, iemaisot kompostu vai trūdvielām bagātu augsni.
Labs laiks ziemciešu stādīšanai ir pavasarī (apmēram maija vidus) vai rudenī (ap septembri). Ja sūrene tiek stādīta grupu apstādījumos, no citiem augiem tā jāstāda apmēram 50 centimetru attālumā. Vienā kvadrātmetrā nav ieteicams stādīt vairāk par trīs ziemcietēm, jo, kā jau minēts, tās izplatās diezgan ātri.
Tikko iestādītu sūreni nedrīkst pakļaut ilgstošam sausumam, tāpēc jāpierauga, lai augsne ap to ir īpaši mitra. Kad ziemciete ieaugusi un izveidojusi spēcīgu sakņu sistēmu, tad sausuma periodi un neregulārs mitruma daudzums tai tik ļoti nekaitē. Ja sūrene cietusi krusas vai stipra lietus dēļ, to var apgriezt, lai atjaunotu auga puduru. Pirms pārziemošanas nokaltušo lapotni ieteicams neapgriezt, lai auga saknes pasargātu no aukstuma, un vēl ieteicams to apklāt ar mulču.
Ziemciešu enerģisko ziedēšanu var apbrīnot ilgi – no jūlija vidus līdz oktobra beigām. Atkarībā no šķirnes, sūrene vairāk vai mazāk pievilina bites un citus labos kukaiņus.
Raksta tapšanā izmantotie avoti: "gardenia.net", "rhsplants.co.uk" un "Plantura Garden".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
