Dārza pārplānošana: ar ko sākt, kur meklēt iedvesmu un ko darīt jau tagad

Varbūt kādam šķiet savādi tagad, augustā, plānot to, kāds varētu izskatīties dārzs nākamajā gadā, jo tas taču ir darbiņš pirms jaunās sezonas. Taču tas gluži nav tiesa un loģiskāk to ir darīt tieši tagad. Kāpēc?

"Liela daļa dārza augu augustā sasniedz savu lielāko kuplumu, daudzas ziemcietes ir pilnos ziedos, tumšākajos dārza nostūros ir vislielākā ēna. Kļuvis skaidrs – kas šajā gadā nav izaudzis, un cik šī brīža dārzs ir piemērots dārza pastaigām un svētkiem," pamato dārznieks Aivars Lukevics šajā rakstā, kur viņš kārtīgi izstāsta, kā savu vīziju pārvērst par realitāti un dalās ieteikumos, kā efektīvāk sasniegt mērķus un ieceres.

Lukevics norāda, ka augusts arī ir piemērots laiks, lai dotos meklēt iedvesmu kaimiņu un vēsturiskajos dārzos, un izpētītu stādaudzētavu piedāvājumu. Turklāt tur paraugdārzu atvērto durvju dienas mēdz būt arī atlaides sezonas augiem. "Audzētavās daudziem augiem labāk, kā citkārt, var saprast formu un sagaidāmo izskatu, un labāk var tos izvēlēties."

Kad esi sapratis, ko vēlies un kā, kas pietrūkst, bet kas jāpamaina, laiks ķerties taustāmākiem darbiem.

"Brīvajās vietās var iemērīt jaunās dobes, sākt gatavot augsni stādvietām. Augsne pa ziemu būs nosēdusies un gatava stādīšanai. Stādvietās var iesēt ziemājus, līdzīgi, kā to mēdz darīt siltumnīcās, pavasarī tos ierok kā zaļmēslojumu," Lukevics iesaka un piebilst, ka joprojām var rūpēties par labu kompostu nākamajai sezonai.

"Pārplānojot dārzu, reljefa stāvoklis jāizvērtē pirmais – vai tur nav kas maināms, un vai nemainīsies, ja tiks likvidēti kādi no iepriekšējiem stādījumiem. Izrakto augu dobe būs jāpieber līdz celiņu un zāliena līmenim. Taču, ja nāksies izrakt augsni vai grunti, jāvērtē, vai no tās nevar veidot zemes mākslu, apstādīt paaugstināta mikroreljefa nogāzes, pat tā iegūstot vairāk dārza. Katrā ziņā, pārveidojot dārzu, jādomā par virsūdeņu noteces virzieniem un uzkrāšanās iespējām spēju lietavu gadījumos."

Pārplānošanu mēdz sākt ar celiņiem un auto laukumiem, jo tas nosaka struktūru un robežas, speciālists norāda. "Dažus ierobežojumus iezīmē arī laikmetīgo iekārtu tehnoloģiskās prasības un salīdzinoši vienkāršākie risinājumi – taisnstūra laukumos vieglāk ierīkot automātisko laistīšanu, bet terases var sarežģīt viedizkapts robotizēto zāles pļaušanas darbu. Tā tehnoloģijas nosaka dārza veidolu. Bet var sākt ar to, ko vēlētos izaudzēt, un kādi apstākļi tam nepieciešami no iedomātiem vai citviet ievērotiem skaistiem augu salikumiem. Pirmajā vietā būtu atskārst – kur un kā var iestādīt kokus, kuri tur varēs izaugt lieli, un palikt turpmākos 300 gadus. Pārplānojot un pārveidojot dārzu, jārauga vērtīgākos kokaugus atstāt savās vietās. Lai arī ar attiecīgām pūlēm var pārstādīt citviet teju jebkuru augu, kokaugu sakņu traumas, apgaismojuma un mitruma režīma izmaiņas var būtiski mazināt augu turpmāko veselību un pievilcību."

Veicot pārplānošanu, speciālists iesaka sagrupēt agrāk sapirktos un sadāvinātos augus pēc krāsām un faktūrām, pēc augumiem un nepieciešamās telpas. "Taču tie jāgrupē pēc augšanas apstākļu līdzīgām prasībām, un jāparedz vietās, kur šīs prasības ir izpildāmas – augsnes un gaisa mitruma režīms, gaisma, augsnes skābums, barības vielu daudzums." Tāpat viņš norāda, ka rūpīgi jāizpēta esošo pazemes komunikāciju atrašanās vietas. Jāpārdomā, vai jaunais audzēšanas plāns un rakšanas nodomi nevar tām kaitēt un, pārplānojot dobes, var nākties mainīt pazemes laistīšanas sistēmu, ja tāda ir.