Dārzs un negaiss: ko darīt, lai pasargātu augus

Krusa veidojas, lietus pilītēm strauji ceļoties augšup. Ledus daļiņu lielums atkarīgs no tā, cik augstu tās spēs pacelties. Jo augstāk, jo krusas graudi lielāki un smagāki.

Krusas galvenais kaitējums ir spēcīgā mehāniskā iedarbība. Pilnībā vai daļēji tiek sasistas augu lapas, stublāji, jaunie dzinumi, bojāti augļi un ogas. Atkarībā no augu attīstības stadijas un krusas graudu lieluma, bojājumi var būt nelieli līdz pilnīgai augu sabojāšanai, pat līdz simtprocentīgai ražas zudumiem.

Pretkrusas segumi

Ļoti populāri tie ir augļu un ogu audzētāju vidū ne tikai Rietumeiropā, bet nu jau arī Austrumeiropā. Domāju, ka komercplatībās tie būs aktuāli jau trīs līdz piecu gadu laikā. Segumus liek uz īpašām metāla konstrukcijām. Tos var izmantot arī siltumnīcu aizsardzībai, īpaši, ja tās ir ar parastā stikla segumu vai plānāku polietilēna plēvi. Tas ir augsta blīvuma polietilēns, kas īpaši stabilizēts pret UV stariem, ko izmanto, lai novērstu krusas bojājumus dažādām kultūrām. Ķiršu audzētājiem palīdz ražu aizsargāt arī pret putniem, vienlaikus ļaujot tikt cauri saules stariem. Pretkrusas tīkli ir viegli, elastīgi un viegli uzvelkami un demontējami.

Pamīšus sējumi un stādījumi

Šeit varam pieskaitīt arī jauktos vai kaimiņu stādījumus, kuros augi cits citu sargā. Sakņaugus daļēji pasargā lapotne, sevišķi tuvāk ražas novākšanai. Dārzeņi ar relatīvi cietāku un izturīgāku stublāju un lapām – pupas, artišoki, kukurūza, saulespuķes – var pasargāt gurķus un zaļumu kultūras. Agrās attīstības stadijās, ja nav cietis augšanas punkts, augi spēs ataugt.

Meža dārza izmantošana

Septiņu stāvu augu izvietojums rada daudzpakāpju aizsardzību pret krusas graudiem. To veido lielāko koku un krūmu lapotne un zarojums. Visvairāk cieš tieši lakstaugi, kuru lapas un stublāji ir daudz trauslāki un viegli ievainojami. Tas nozīmē tikai to, ka teritorijas, kurās augi būs izvietoti pēc šāda principa, zemākie augi būs daudz labāk pasargāti pret krusas bojājumiem.

Augļu koku veidošana

Spēcīgi, labi mēsloti un retināti augļu koku vainagi veido spēcīgu lapojumu, jo tam ir vairāk telpas, kur veidoties. Lapas aug spēcīgākas un ar lielāku lapu virsmu. Augļaizmetņi labāk paslēpjas zem šīm lapām. Sevišķi svarīgi tas ir agrīnās augļaizmetņu attīstības stadijās. Īpaši labi tas izpaužas, ja zari izveidoti ar lēzeniem atzarošanās leņķiem. Tādos apstākļos augot, lapas vairāk izmantos tieši horizontālo plakni, tā vairāk sargājot augļus.