Sniegbalti ziedi, kas izskatās kā origami, un tik aromātiski, ka nevajag pat smaržu kociņus – tādas ir gardēnijas (Gardenia), kas, lai gan, iespējams, salīdzinoši reti dzirdētas, pie mums šur tur nopērkamas. Taču pirms iegādes jāsaprot, ka šis nav mazprasīgs augs, kuru var nolikt telpā kurā katrā vietā un aizmirst par to.
Par gardēnijām "Māja&Dārzs" stāsta Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne.
Gardēnijas pieder pie rūbiju dzimtas (Rubiaceae) un savvaļā tās sastopamas Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā, Japānā, Ķīnā. Tie ir daudzgadīgi mūžzaļi, līdz pusotru metru augsti krūmi ar ādainām, spīdīgi zaļām lapām. Zied baltiem klajiem, puspildītiem un pildītiem, ļoti smaržīgiem ziediem 5–10 centimetru diametrā dažādos gadalaikos, vairāk vasarā un rudenī.
Pie mums telpās tiek audzēta jasmīnveida gardēnija (G.jasminoides) ar šķirnēm, piemēram, 'Veitchii', 'Plena', 'Fortunei', u.c., kuras atšķiras ar ziedēšanas laikiem. Miera periods gardēnijai ir maz izteikts.
Gardēnijai vajadzīgs irdens, caurlaidīgs un barības vielām bagāts substrāts ar skābu vidi (pH 4,5-5,5), siltums (16–18 grādi), un visu gadu tai jānodrošina gaiša vieta, taču – sargājot no tiešiem saules stariem. Augs jālaista vienmērīgi, mēreni ar mīkstu ūdeni un jāpabaro reizi divās nedēļās ar maz kalciju saturošiem mēslojumiem.
Audzējot un rūpējoties par gardēniju, jāņem vērā, ka tās ir jūtīgas pret niecīgām temperatūras svārstībām, lieku slapjumu, laistīšanu ar cietu ūdeni, krasām temperatūras svārstībām telpās, tāpēc, lai nodrošinātu tai labākos augšanas apstākļus, jānodrošina viss augstāk minētais. Vēl – "Gardenia.net" minēts, lai gardēnija ziedēšanas periodā turpinātu mest ziedus, noziedējušās galviņas jānogriež.
Pavairo gardēniju ar puspārkoksnējušiem galotnes spraudeņiem, kurus griež janvārī–martā un augustā–septembrī. Spraudeņus sakņo 25 grādu augsnes temperatūrā. Skābās augsnes dēļ gardēnijas podos audzē vienas, tām nav kaimiņaugu. No kaitēkļiem bruņutis un tīklērces mēdz piemesties skaistajam telpaugam.