ābele, augļu koki, vainags
Foto: Shutterstock
Lai gan augļu koku vainagus ierasti veido pavasarī, atslābt nevar arī vasaras laikā. Īpaši tad, ja kociņam nepieciešama sanitārā izgriešana.

Kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā skaidrojis vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, vasarā vainaga veidošanas galvenais uzdevums ir sabalansēt veģetatīvo augšanu un koka ražošanu.

Beidzoties miera periodam, izgrieztajās vietās koki modina snaudpumpurus, ogulāji sāk papildus jaunu dzinumu veidošanu. Augļu koki to vienmēr dara ar "rezervi", tas nozīmē, ka jauno dzinumu būs par daudz. Šajā gadījumā darbu veic vasarā, sākot apmēram no Jāņiem, kad skaidri ir redzams, cik dzinumu katrā vietā veidojušies un cik daudz būs jāretina.

Uzdevums ir gana vienkāršs, ja tas tiek izdarīts. Lai šo izlaušanas darbu veiktu, nav nepieciešamas dārza šķēres, jo zari ir pietiekami īsi, nav pilnībā pārkoksnējušies un ir gana trausli. Lai izlauztu nevajadzīgos un atstātu vajadzīgos, jāvadās pēc sekojošiem principiem. Telpiski jaunajam zaram jāaizpilda vecā izzāģētā zara vieta. Iespējams arī variants, ka atstāj vēl papildus zaru. To dara tad, ja telpiski ir bijis kāds tukšums vainagā un tad tur var izaudzēt zaru, tā pilnveidojot vainagu telpiski.

Nākošais princips: izvēlas tos zarus, kas jau dabiski ir lēzeni, lai izvairītos no papildus veidošanas darba. Vai ir vērts dublēt šos zarus un atstāt vairākus? Ja to kvalitāte ir zema un nav skaidrs, kurš no tiem varētu tālāk dzīvot, tad jā. Vēl ir jāatceras nākamajā vasarā no tiem diviem lieko paņemt ārā un nevis to griezt ziemā. Lieko zaru izgriežot ziemā, tā vietā atkal plauks vairāki snaudpumpuri. Tos zarus, kuri aug vertikāli, bieži pieņemts saukt par "ūdens zariem", un tādus kā aizvietotājus zarus nevajag izvēlēties. Tie aug pārāk spēcīgi un ražos maz. Ir audzētāji, kuri šādus zarus noīsina un pārvērš to par ražotāju zaru. Uz tā bieži veidojas visskaistāk krāsotie augļi. Mitros gados, ja tie vēl sakrīt ar to gadu, kad augļu koks neražo, jaunie dzinumi var izveidoties pārāk gari, it īpaši, ja aizraujas ar minerālo mēslošanu. Tātad tie ir jāīsina līdz 50 centimetriem, jo citādi tie nenobriedīs un ziemā var apsalt.

Retinot vainagu, uzlabojas gaismas apstākļi, tā nodrošinot kvalitatīvākas ražas veidošanos. Ogulājiem tā ietvers arī sanitāro griešanu. Dažkārt to visu var apvienot ar ražas novākšanu, piemēram, skābajiem un saldajiem ķiršiem. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka augļu koks vai krūms nedod atbildes reakciju un neveido tajā vietā jaunus zarus. Pareizi sabalansējot ziemas un vasaras veidošanu, var panākt ļoti labu līdzsvaru starp augšanas veicināšanu un ražošanu.

Veģetācijas periodā gaismas apstākļus ļoti ietekmē augļu koku vainaga kvalitāte. Klasiski to var pārbaudīt tā, ka, skatoties no jebkuras debess puses, uz stumbra ir jāiespīd gaismai. Ja tā nav, tātad vainags ir par biezu. Turpinājumā kopējie principi, kas jāievēro vasaras veidošanā visiem vainagu tipiem.

Vispirms izgriež zarus, kas ir zemāki par 80 centimetriem, jo ar ražu tie nolieksies un skars augsnes līmeni, tā paaugstinot inficēšanās iespējas. Izgriež zarus, kad ir negatīvs atzarošanās leņķis. Tāpat izgriež zarus, kas atzarojas un aug virzienā uz augļu koka stumbru. Vienmēr atceramies – vienalga, kādā veidā zari atzarojas no galvenā zara vai pamatzara, jāizgriež ir tā, lai griezuma vieta būtu perpendikulāra zara asij. Tikai tāds griezums ir drošs augļu kokam. Jāapstrādā tikai tās griezuma vietas, kas diametrā lielākas par 5 cm. Izgriež tā saucamos paralēlos zarus, kas atrodas viens virs otra. Jautājums, kuru tieši jāizgriež. Visbiežāk tas ir augšējais zars. Izgriež zarus, kas vainaga vidū atzarojas ar negatīvu leņķi un aug virsū kādam no pārējiem zariem. Izgriež galotnes konkurentus zarus.

Normāli augļu kokiem viengadīgajam pieaugumam ir jābūt 30 līdz 50 centimetru robežās. Ja tas ir lielāks par 50 centimetriem, tad starpību līdz 50 centimetriem īsina, lai viengadīgais dzinums paspētu sekmīgi nobriest. Sevišķi jāuzrauga tādas kultūras kā saldie ķirši, hibrīdās plūmes, bumbieri. Saīsināšanu izdara augusta pirmajās nedēļās.

Savukārt sanitārā izgriešana spēkā ir kā augļu kokiem, tā krūmogulājiem. Svarīgs darbs, lai stādījumu uzturētu pie labas veselības. Obligāti jāizgriež kaitēkļu skartos zarus ogulājiem. Var izgriezt kaitēkļu perēkļus. Izgriež vēja, meža dzīvnieku vai cilvēka nejauši nolauztos zarus. Krūmogulājiem vasaras otrajā pusē izgriež arī krūmu ārējo malu nesasniegušos zarus, kas nevajadzīgi sabiezinās vainagu.

Ko iesākt ar augļu koku galotnēm un kā veidot koka vainagu, atkarībā no tā vainaga tipa, vari lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!