Kādēļ salātus, kāpostus un citus dārzeņus vērts audzēt blīvi un platākās vagās

Vagas, kas platumā sasniedz pat pusotru metru, ļauj audzēt vairāk kultūraugu mazākā platībā. Tomēr jāsaprot, ka ne visi dārzeņi būs piemēroti šādai audzēšanai. Piemēram, tomātiem, kartupeļiem, zirņiem un gurķiem ir nepieciešama iespēja izplesties, un blīvs stādījums tiem neļaus pietiekami labi attīstīties, vēsta portāls "The Spruce".

Savukārt dažādu veidu salātus, kāpostus, ziedkāpostus, Ķīnas kāpostus, selerijas un citus garšaugus ir vērts apzināti audzēt platākās vagās, lai atvieglotu vagu kopšanu un iegūtu arīdzan lielāku ražu. Platākās vagās var audzēt arī pupiņas, bietes, burkānus, puravus, redīsus un citus zaļumus.

Pirmkārt, šie augi veido blīvu lapotni, kas noēno augsni, līdz ar to nezālēm attīstīties vagās ir daudz grūtāk, tādēļ vēlāk būs jāvelta daudz mazāk laika ravēšanai. Otrkārt, tā kā augsne blīvā stādījuma dēļ tiek noēnota, tas nozīmē, ka tiek pazemināta arī augsnes temperatūra. Zemāka augsnes temperatūra paildzina dažu kultūru veģetācijas periodu, piemēram, salātu un redīsu, skaidro portāls "Harvest to Table". Tāpat jāpiemin, ka augsne arīdzan ilgāk saglabā mitrumu.

Šādas dobes ļauj koncentrēt un arī ietaupīt resursus, piemēram, mēslojumu, ūdeni, jo dārza platība būs daudz mazāka, nekā tad, ja tiks ierīkotas garas un šauras vagas. Arī ražas novākšana ir daudz vienkāršāka un ātrāka, jo augi ir koncentrēti vienā vietā.

Lai arī šādās vagās kultūraugus var un vajag audzēt blīvāk (tā lai augu lapojums saskartos), nedrīkst aizmirst par to, ka jebkuram augam ir nepieciešama vieta, lai pilnvērtīgi attīstītos, tādēļ sējas laikā nevajadzētu pārāk aizrauties. Un, ja tomēr sēklas sasētas pārāk biezi, vēlāk jāveic retināšanas darbi, ievērojot uz sēklu paciņas norādīto nepieciešamo atstarpi starp augiem. Tāpat nevajadzētu augus sastādīt pārāk blīvi, jo tad tie savstarpēji konkurēs par barības vielām, ūdeni un saules gaismu.

Dobes svarīgi veidot tik platas, lai būtu viegli aizsniedzams vagas centrs, tajā neiekāpjot. Plānojot vagu platumu, jāpadomā arī par to, ko tajās gribat audzēt. Ja dobē tiks audzēti salāti, dobes centru būs viegli aizsniegt arī, ja tiks audzētas četras rindas ar salātiem pēc kārtas, savukārt, ja dobē aug kāpostgalvas, tad dobes centru sasniegt jau būs grūtāks darbiņš, tādēļ šādu dobi vēlams veidot šaurāku.

Tāpat kā daiļdārzā, arī sakņu dārzā jāievēro kultūraugu augstumi. Pie dobes malām audzē zemas kultūras, bet dobes centrā – augstas. Piemēram, ja vienā dobē plāno audzēt gan salātus, gan bietes, tad gar dobes malām audzē salātus, bet centrā bietes, taču atceries, ka augi viens otru arī nedrīkst pārāk noēnot, tādēļ izvērtē to, cik daudz saules gaismas dārzeņi saņems un vai tas būs pietiekami.