Nelietis dārzā. Kāpostu baltenis un tā radītais posts

Gadā attīstās divas līdz trīs kaitēkļa paaudzes, taču kultūraugus (kaitēkļa saimniekaugi ir dažādi krustzieži) bojā otrās paaudzes kāpuri. Viena mātīte izdēj līdz 300 olu, norādīts Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.

Tā kā kāpostu baltenis bojā ne tikai kāpostus, bet arī dažādas nezāles, tās, īpaši krustziežu nezāles, piemēram, pērkones, zvēres, ganu plikstiņš, jāiznīcina.

Kaitēkļa dabiskie ienaidnieki ir kukaiņēdāji putni, kāpurlapsene, spožlapsene un parazītlapsene. Labos kukaiņus dārzā var piesaistīt gan mākslīgā, gan dabiskā veidā, Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā skaidro vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils Latvijas. Mākslīgais veids ir plēsīgo kukaiņu izlaišana dārzā, pret kāpostu balteni var izmantot trihogrammas, kuras dārzā izlaiž, kad sākas olu dēšana vai tauriņu masveida izlidošanas laikā. Arī piebarojot putnus ziemā, varam panākt, ka tie dārzā labprāt rosīsies arī vasaras laikā, taču jāņem vērā, ka esam atbildīgi par to, ko pieradinām. Kā izveidot dārzu, kurā augu sēklas un ogas kalpos kā barība putniem, uzzini šajā rakstā.

Pret kāpuriem var cīnīties arī mehāniski paša spēkiem, tos un olu dējumus savācot un iznīcinot.

Kā raksta portāls "Dārza ABC", viena no tautas metodēm, kuru var pielietot pret kāpostu balteni, ir diždadža izmantošana. Trešdaļu spaiņa piepilda ar sīki sagrieztām dadža lapām, spaini pielej pilnu ar ūdeni, pēc trim dienām nokāš un ar iegūto šķidrumu miglo. Šo metodi var izmantot, lai apkarotu kāpostu balteņa un arī kāpostu pūcītes kāpurus.

Savukārt daži no risinājumiem, ka forumā "Cālis" iesaka aktīvisti, ir kāpostus apsegt ar agrotīklu tā, lai vējš to nevarētu nopūst un kaitēkļi netiks klāt augam, apkārt stādīt tādus augus kā koriandrs vai samtenes, kuru smarža kaitēkļiem ne īpaši patīk, uz kāpostiem uzkaisīt pelnus vai nosmidzināt augus ar tomātu lakstu novārījumu. Ar visiem foruma lietotāju ieteikumiem vari iepazīties šajā rakstā.