Kādēļ gurķi dzeltē, un ko darīt lietas labā

Izplatītākais iemesls, kādēļ gurķi kļūst dzelteni, ir visai vienkāršs – augļi ir pārgatavojušies. Ja gurķi netiek laikus novākti, tie turpina gatavoties, galu galā iegūstot tumši zeltainu krāsu, norādīts portālā "Better Homes and Gardens". Gurķu augļi kļūst rūgti, mīksti, tiem ir lielas sēklas un cieta miza, tādēļ pārtikā tie vairs nav lietojami.

Labākais veids, kā no šīs problēmas izvairīties, ir vienkārši neļaujot gurķiem pārgatavoties. Ideālā gadījumā katru dienu vai katru otro dienu novāc jauno gurķu ražu, turklāt kārtīgi pārskati gurķu stādījumu, jo zaļie gurķi bieži var palikt nepamanīti aiz blīvā lapojuma.

Tomēr arī pārgatavojušies gurķi var būt noderīgi, jo no tiem var iegūt sēklas, kuras sēt nākamajā gadā. Augusta beigās vai septembra sākumā izvēloties pilnībā nogatavojušos gurķus, tos ievieto siltā telpā (siltumnīcā, dārza mājiņā) un ļauj dārzenim turpināt briest vēl divas trīs nedēļas. Pēc tam gurķi pārgriež gareniski, sēklotni izgreb, liek to emaljētā bļodā un saturu ik pa laikam apmaisa. Pēc pāris dienām sēklas izklāj uz papīra un apžāvē.

Tā kā gurķiem nepieciešama regulāra laistīšana, dzelteni augļi var kļūt arī no nepietiekama mitruma. Tieši tādēļ laistīšanai jābūt regulārai. Tā kā gurķi ražas veidošanai patērē daudz ūdens, tad sausā laikā tos jālaista regulāri – vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā, turklāt ūdenim jābūt iesilušam, nevis aukstam.

Tāpat jāatceras, ka augsne gurķiem, kuri tiek audzēti konteineros, izžūst ātrāk, tādēļ tos jālaista vēl biežāk. Lai palēninātu augsnes izžūšanu, gurķus var mulčēt ar pļauto zāli.

Tomēr arī šeit jāatceras teiciens "kas par daudz, tas par skādi". Arī pārlaistīšanas gadījumā iespējams, ka gurķi sāks dzeltēt, norāda portāls "The Spruce". Īpaši tas novērojams, ja gurķi aug uz atklāta lauka un sākas ilgas lietavas.

Arī barības vielu trūkums var atspoguļoties uz augļu izskatu. Pirmkārt, augļi veidojas lēni un nīkulīgi. Otrkārt, ne tikai augļi barības vielu trūkuma dēļ var kļūt dzelteni, bet arī auga lapas. Lai situāciju uzlabotu, katru gadu nepieciešams pārbaudīt augsnes sastāvu un vajadzības gadījumā to uzlabot. Pēc ražas beigām siltumnīcā vēlams audzēt zaļmēslojumu, kas uzlabo augsnes auglību. Kā arī augšanas laikā gurķus vēlams palutināt ar šķīstošo mēslojumu.

Tāpat dzeltēšanu var attīstīt dažādas augu slimības, piemēram, gurķu bakteriālā plankumainība, sēnīšu slimības. Taču šīs problēmas skars arī pašu augu, ne tikai tā augļus – šādiem augiem lapojums kļūs plankumains, dzeltens un novītis.

Kad augs jau inficēts, bieži vairs nav iespējams to pilnībā izglābt, tādēļ ļoti svarīgas ir preventīvas darbības. Ja gurķi aug siltumnīcā, ir īpaši svarīgi nodrošināt labu gaisa ventilāciju, lai siltumnīcā neveidotos pārlieks gaisa mitrums, kas ir īpaši labvēlīgs faktors daudzām augu slimībām. Arī kaitēkļi var radīt postu, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi tam, kas notiek ar augiem un, mazāko aizdomu gadījumā, jāsāk cīņa ar kaitēkļiem, vislabāk – izmantojot organiskos aizsardzības līdzekļus, piemēram, nīma eļļu un zaļajām ziepēm. Lai atbaidītu kaitēkļus, apkārt gurķiem var stādīt arī puķes un garšaugus, kuriem piemīt spēcīgs aromāts, kas kaitēkļus nevilina un dezorientē.

Jāatceras, ka ir arī vairākas gurķu šķirnes, kuru augļiem paredzēts būt dzeltenā krāsā. Tādi, piemēram, ir citrongurķi 'Lemon', kuri pēc skata atgādina bumbiņu, bet rotājas spilgti dzeltenā krāsā.