burkāni, raža
Rudens jau klauvē pie durvīm, un ir sācies otrais dārza cēliens, jo nu viss sastādītais un izaudzētais lēnu garu jānovāc. Kā saprast, ka dārzenis ir gatavs no dārza doties uz noliktavu vai pagrabu?

Pieredzējušie dārzeņkopji savām ierastajām šķirnēm un hibrīdiem novākšanas laiku spēs pateikt ar "aizmiegtām" acīm, tā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā stāsta vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Citādi ir tiem, kas šogad tikai sāka savas pirmās dārzeņkopju gaitas. Pirmais izejas punkts optimālā novākšanas laika noteikšanai ir sēklas materiāla iepakojums, tālāk – konkrētie šķirņu un hibrīdu apraksti elektroniskajos katalogos. Vēl paliek telefoniska konsultācija ar attiecīgās kompānijas dīleri.

Pavisam laba lieta ir veidot savus pierakstus par sēju, stādu audzēšanu un izstādīšanu. Tiem, kuri izmanto lielveikalos pirkto sēklas materiālu, nāksies "pasvīst", meklējot papildu informāciju, bet atrodams ir viss, ja ņem palīgā svešvalodas. Ideāli, ja pierakstus veido katru gadu, tad tos var salīdzināt ar citiem gadiem. Nevajag kautrēties fotografēt, arī vizuālās piezīmes var būt ļoti noderīgas.

Nākamais solis ir vizuāli saprast, kad konkrētais dārzenis ir sasniedzis tehnisko novākšanas gatavību. Piemēram, šķirnes aprakstā ķirbja svars ir norādīts no pieciem līdz deviņiem kilogramiem. Ja nosverot tā masa ir seši kilogrami, tas nozīmē, ka augšanas apstākļi ir bijuši apmierinoši un, lai arī nav sasniegts masas maksimums, bēdāties arī nav pamata. Papildus ir svarīgi, lai ķirbim ir atbilstošs krāsojums un forma.

Vākšanas gatavību tā var noteikt visiem sakņaugiem, kāpostaugiem, ķirbjaugiem, sīpolaugiem. Tātad – lielākajai daļai dārzeņu kultūru. Piemēram, Nantes tipa burkāniem par gatavību liecina izveidojies strups saknes gals, ar izteiktu tievo sakni galā.

Galviņkāpostam ir svarīgi, lai visas brīvās starplapu telpas būtu blīvi aizpildītas, tad kāpostu var novākt, bet, ja tur vēl ir tukšumi, tas vēl jāaudzē. Ziedkāpostiem tas izpaužas nedaudz citādi – svarīgi, lai katra galviņas rozīte ir cieši piekļauta cita pie citas, un masa iekļaujas atbilstošajā apraksta masas intervālā. Līdzko galviņa sāk kļūt irdena, vākšanas laiks ir nokavēts. Šajā gadījumā dārzeni labāk novākt dienu ātrāk nekā vēlāk. Vēl striktāk tas ir brokoļiem, redīsiem, Ķīnas kāpostiem.

Tomātiem paralēli augļu lielumam jāvērtē arī raksturīgā krāsa un aromāts. Tas ir ļoti cieši saistīts ar garšu. Jo tuvāk pilngatavībai vākti tomāti, jo labāku garšu un aromātu tie iegūst. Te gan parādās pretruna, ko bieži diktē tirgus prasības – transportējamība un izturība, garšai un aromātam paliekot otrajā plānā. Tādēļ patlaban nopērkamie dažādu izmēru ķekaru tomāti iegūst būtisku priekšrocību, barojoties no ķekara vēl pēc novākšanas. No veikala tomāti arī ir jānes ar visu ķekaru, tā tikai iegūsi nobriedušākus tomātus.

Novākšanas termiņu ietekmēs realizācijas veids, un uzglabājamiem dārzeņiem tas ir jāievēro strikti. Termiņus ietekmēs arī audzēšanas tehnoloģijas. Sētās kultūras augs ilgāk nekā stādītās, tas attiecas uz sīpoliem, gurķiem un arī puraviem. Termiņu ietekmēs dažādu segumu izmantošana pat īslaicīgā formā – pie tiem pieskaitāmi agrotīkli, pretinsektu segums un citi.

Kas notiek ar dārzeņiem, ja novākšanas termiņš tiek nokavēts, kā arī, vai noliktavās var nest dārzeņus, kuri tikuši mehāniski vai kaitīgo organismu bojāti, lasi šajā rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!