Mieru traucē augšējie kaimiņi. Kā uzlabot skaņas izolāciju dzīvoklī  (2)

Eksperts Jānis Tālbergs būvakustikas nozarē darbojas jau 20 gadus un teic, ka, runājot par skaņas izolāciju daudzdzīvokļu namos, noteikti jāņem vērā, ka tas ir ļoti subjektīvs aspekts. Likumā ir noteiktas minimālās prasības skaņas izolācijai, un eksperts teic – 50 procenti cilvēku ir ar to apmierināti, kamēr pārējie 50 procenti – neapmierināti.

"Ir bijis tā, ka cilvēki saka – dzīvoklī ir ļoti slikta izolācija. Tomēr izrādās, ka pilnīgi jaunā dzīvoklī skaņas izolācija ir vienu decibelu virs normas, un mēs neko nevaram izdarīt. Mēs saprotam – jā, iespējams viņam tas ir slikti, vajag kaut ko vēl labāku, tomēr skaņas izolācija atbilst normatīviem," stāsta būvakustikas eksperts.

Viņš atsaucas uz kādu pētījumu Vācijā, kur noteiktas cilvēku prioritātes, pērkot māju vai dzīvokli: "Trokšņi un skaņas izolācija atrodas kādā 11. vai 12. vietā, pirmajās vietās atrodas tas, cik mājoklis maksā, kur atrodas. Brīdī, kad viņš tajā nodzīvojis gadu, pirmajā vietā paliek izmaksas, bet otrajā – skaņas izolācija. Lēciens ir liels, jo cilvēks grib dzīvot komfortabli, un loģiski, ka skaņu vide arī ir komforts – mēs vēlamies atpūsties. Ir cilvēki, kas samierinās un adaptējas, un ir cilvēki, kas to negrib darīt."

Tieši tādēļ pirms mājokļa iegādes būtu vērts paaicināt būvakustikas ekspertu, lai tiktu nomērīta skaņas izolācija. Tie, protams, ir papildu tēriņi, tomēr, salīdzinot ar to, cik dārgs ir mājoklis, šo summu ir vērts ieguldīt.

Arī SIA "Manass" pārstāvis Imants Duburs norāda, ka darbā ar klientiem, kas meklē skaņas izolācijas risinājumus saviem mājokļiem, jūtams, cik lielu ietekmi uz cilvēka psihi var atstāt ilgstoša dzīvošana vidē, kur regulāri ir traucējošas skaņas un trokšņi. "Šie cilvēki parasti ir ļoti nervozi, un dažkārt nākas uzklausīt visu negatīvo, kas šajos cilvēkos ir sakrājies. Protams, primāri vienmēr aicinām mājokļu īpašniekus, kas saskārušies ar skaņas izolācijas problēmām, veikt skaņas izolācijas pārbaudi konstrukcijām, kā arī noteikt traucējošo skaņu specifiku, algojot akustiķi."

Diemžēl speciālists gan norāda, ka viņu pieredzē 90 procentos gadījumu, klienti nevēlas veikt akustisko analīzi, līdz ar to nākas strādāt ar ļoti niecīgu informācijas bāzi, tomēr arī šādā veidā ir iespējams veikt uzlabojumus.

Ja traucējošas ir skaņas, kas nāk no augšējiem kaimiņiem, it īpaši tiem, kuriem ir mazi bērni, kuri nepārtraukti dipina pa grīdu, uzlabot skaņas izolāciju būs grūti, jo dipināšanas radītā triecienskaņa ieiet pārsegumā un nāk ārā gan pa sienām, gan griestiem: "Uzliekot vienu ekrānu uz griestiem, būs atrisināta tikai puse bēdas – vēl paliek sienas," teic būvakustikas eksperts, norādot, ka vislabākais nosacījums ir visus skaņu izolējošos pasākumus veikt trokšņa avota pusē, respektīvi – kur ir trokšņa avots, tur arī veicam izolācijas darbus, kas nozīmētu – lai iegūtu maksimālu efektu, izolācijas darbi būtu jāveic trokšņainajam kaimiņam.

Arī Imants Duburs pievienojas būvakustikas speciālistam, norādot, ka viņa pieredzē visbiežāk kaimiņi savstarpēji jau ir sakašķējušies un vienīgais iespējamais veids ir vērsties pie kaimiņa ar piedāvājumu apmaksāt nepieciešamos remontdarbus, lai uzlabotu skaņas izolāciju, piemēram, izveidojot peldošās grīdas konstrukciju, kas ievērojami samazina triecientrokšņa iekļūšanu konstrukcijā.

Runājot kā par griestiem, tā par sienām, būveksperts stāsta, ka galvenais, ko atcerēties, kad papildinām tos ar kādu konstrukciju, ir pareizie materiāli, kuros nav neviena vājinājuma, lai nodrošinātu maksimālu blīvumu. Vājinājumi ir, piemēram, kontaktligzdas vai citas komunikācijas konkrētajā virsmā – ir jānodrošina plakņu viendabīgums un blīvums. Ja tomēr kontaktligzda sienā ir nepieciešama, tad noteikti nepieciešams iestrādāt kontaktligzdas un slēdžus virs apmetuma. Tāpat eksperts teic, ka dažkārt cilvēki uzskata, ka, izveidojot blakus divas skaņu izolējošas konstrukcijas, tās efektu dubultos, tomēr tā nav: "Pēc fizikas likumiem, starp diviem vieglākiem materiāliem var notikt pašrezonanse, kas būtībā skaņas izolāciju var pat samazināt."

Ja mājoklī ir problēma ar nepietiekamu izolāciju no skaņām gaisā, tad to var ievērojami uzlabot, vai pat izolēt traucējošo skaņu pilnībā, veidojot papildu slāņus uz esošām konstrukcijām – sienām, griestiem un grīdām, norādījis Duburs. Šajā gadījumā var arī veidot konstrukcijas atdalītas – neatkarīgas. Skaņu labi izolē smagi, poraini un blīvi materiāli, piemēram, gumija, paaugstināta blīvuma rīģipši, blīva akmensvate, taču jebkurā gadījumā materiālus ir ļoti ieteicams lietot jauktā secībā, skaidro speciālists.

Triecienskaņu izolēšanā materiālus un kārtas veido no elastīgiem materiāliem, kas amortizē triecienu un samazina trieciena intensitāti uz konstrukciju. Peldošo grīdu izveide ir labs risinājums triecienskaņas izolācijai standarta mājokļos. Speciālists gan uzsver, ka katrs gadījums ir ar savu specifiku, tāpēc nav vienas formulas, kas palīdzētu visām problēmām. Vadoties no tā, cik vietas ir iespējams atvēlēt konstrukciju kārtām un cik daudz līdzekļus ir vēlme ieguldīt, arī tiek iegūts gala rezultāts skaņas izolēšanai.

Par risinājumiem, kā mazināt trokšņus, kas nāk no ielas, uzzināsi šajā "Delfi" rakstā.