Gurķu postītāja miltrasa: kā atpazīt un ar kādiem līdzekļiem apturēt

Slimība stādījumos sastopama katru gadu, inficējot visus ķirbjaugus. Ja kabači aug atsevišķi no citiem augiem, tie paši ar slimību neinficējas, taču var saslimt, ja blakus aug gurķi vai ķirbji, norādīts Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavotajā informatīvajā publikācijā par ķirbjaugu slimībām un kaitēkļiem.

Kā atpazīt? Uz lapām veidojas stūraini vai ieapaļi dzeltenzaļi plankumi. Plankumu vietās lapu apakšpusē veidojas pelēki violeta apsarme. Ja augi inficējušies atklātā laukā, infekcijai attīstoties, plankumi nesaplūst, bet vienmērīgi izplatās pa visu lapas virsmu. Savukārt siltumnīcās plankumi saplūst kopā, pārklājot lapas plātnes lielāko daļu. Plankuma vidū augi izkalst, iegūstot tumši brūnu vai tumši pelēku krāsu, lapa strauji nokalst, bet nenobirst.

Uz lauka infekcija var parādīties galvenā stublāja veidošanās laikā un turpināties līdz pat sezonas beigām. Sporu sadīgšanai ir nepieciešams, lai ūdens pilieni vai plēvīte uz auga lapām saglabātos vismaz sešas stundas.

Slimību veicina laika apstākļi, kad temperatūra ir aptuveni +18 grādi pēc Celsija un gaisa mitrums 100 procenti. Neīstā miltrasa izplatās ar gaisa plūsmu un ūdens pilieniem, bet patogēna attīstību paātrina intensīva saules radiācija. Neīstās infekcijas ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām un augsnē tas var saglabāties piecus līdz sešus gadus. Infekcija var arī saglabāties pašaudzētajās sēklās.

Ar ķirbjaugu miltrasu slimo augi gan atklātā laukā, gan segtajās platībās, norāda VAAD. Taču sevišķi postoša slimība ir siltumnīcās rudens pusē, vai arī audzējot gurķus ar papildapgaismojumu.

Kā atpazīt? Ķirbjaugu lapu virspusē izveidojas nelieli gaisi plankumi, kas palielinoties noklāt visu lapas plātni, malas sarisināt uz augšu un vēlāk lapas sakalst. Uz lapām attīstās gaiša vai pelēcīga apsarme, lapas deformējas, nokalst un beigās nokalst viss augs.

Slimība neinficē augļus, bet mitruma trūkuma dēļ tie zaudē kvalitāti un to garša ir rūgtena.

Slimības izplatību veicina slikta gaisa cirkulācija, sabiezināts stādījums, pazemināts vai paaugstināts gaisa mitrums, strauja temperatūras celšanās agri no rīta (un temperatūra diapazonā no +20 līdz +27 grādiem pēc Celsija). Primārais infekcijas avots var būt arī nezāles siltumnīcā vai lauka tuvumā, tostarp tādas nezāles kā ceļtekas un dzeloņainā mīkstpiene.

Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pirmie infekcijas avoti parādās vietās, kur augi bieži cieš stresu atklātā laukā – atklātā laukā tās ir vēsākas vietas, siltumnīcās vietas zem sasistiem stikliem, pie vēdlogiem vai bieži atvērtām durvīm.

Lai cīnītos ar abām slimībām, pirmkārt jāizvēlas izturīgas šķirnes. Kā norāda VAAD, pret ķirbjaugu miltrasu pēdējos gados lielākā daļa tā saukto lauka gurķu hibrīdu un atsevišķas gludo garaugļu gurķu hibrīdi ir slimības izturīgi. Tāpat izturīgas ir arī kabaču šķirnes.

Stādījumiem jānodrošina optimālus augšanas apstākļus, jo tas paaugstina augu pretošanās spējas. Siltumnīcās svarīgi nodrošināt atbilstošu mikroklimatu, lai nepieļautu kondensāta veidošanos, bet vasaras laikā vajadzētu balsināt siltumnīcu jumtus vai veikt citas darbības, lai mazinātu pārmērīgu saules radiāciju un gaisa mitruma svārstības.

Svarīgi arī augus palutināt ar sabalansētu papildmēslojumu, tostarp kālija fosfātu. Noteikti jāutilizē augu atliekas un nezāles.

To, ar kādiem tautas līdzekļiem cīnīties, lai apkarotu miltrasu, esam apkopojuši šajā rakstā. Bet par citām ķirbjaugu slimībām vari lasīt, klikšķinot šeit.