Ūdens riski un slīpuma nozīme: kas jāzina, ja mājai ir plakans jumts?

Atšķirībā no slīpajiem jumtiem plakano jumtu praktiskums nodrošina iespēju iegūt papildu lietderīgo platību. Tas nozīmē, ka uz savas mājas jumta var izvietot ne tikai saules paneļus, bet arī iekārtot plašu terasi, zaļo dārzu vai pat izveidot nelielu pastaigu laukumu.

Vienlaikus ir jārēķinās, ka plakano jumtu būvniecības vai renovācijas gaitā ir jādomā par drošību un ar ilgmūžību saistītām niansēm, kas raksturīgas šiem konkrētajiem jumtu paveidiem.

“Plakanā jumta būtība un salīdzinoši taisnā plakne nozīmē, ka lietus gadījumā tiem ir lielāks risks uzkrāt lielāku ūdens daudzumu, kas var radīt bojājumus jumta konstrukcijai un segumam. Piemēram, lietainā dienā caur vienu pāris milimetrus mazu caurumu var iztecēt pat 3 litri ūdens,” taisno jumtu īpatnības raksturo “Kingspan” pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.

Viņš norāda, ka plakanie jumti tradicionāli tiek projektēti 1 – 2% slīpumā, lai vadītu ūdens notecēšanu. Ja vēsturiski šo procesu mēdza realizēt ar keramzītbetonu, sausā betona materiāliem vai koka karkasa konstrukciju, tad šobrīd arvien biežāk un, jo īpaši – jaunbūvēs, tas tiek darīts ar siltumizolācijas materiāliem, kas svara ziņā ir vieglāki un aizņem mazāk vietas.

“Mūsdienu tirgus ir attīstījies tiktāl, ka jumta izklājuma plānus iedzīvotājiem iespējams iegūt bezmaksas – atliek iesniegt jumta datus, proti, jumta plānu, noteku izvietojumu, augstuma ierobežojuma atzīmes, vēlamo siltumnoturību un citu informāciju. Šādā veidā ir iespējams ietaupīt uz daļu no projektēšanas pakalpojumiem,” atklāj Neļķe.

Ja mājas projektā paredzēts, ka uz plakanā jumta tiks izvietota kāda atpūtas zona vai saules paneļi, tas nozīmē, ka jāizvēlas tādi siltumizolācijas materiāli, kam ir augsta spiedes noturība. Tāpat jāņem vērā, ka atšķirībā no slīpajiem jumtiem ziemā plakanie jumti biežāk būs jāattīra no izveidojušās sniega kārtas.

Lai jumtu renovētu ar augstāku drošības un ilgmūžības pakāpi, uzmanība jāpievērš arī materiāla ūdens izturībai. Tas var būt svarīgi brīžos, ja izveidotais slīpums nav pietiekams un sāk veidoties nelielas peļķes.

“Ja uz jumta ir peļķe un gaisa temperatūra ir ap +30 grādiem, tumšais jumta bitumena segums var uzkarst līdz 90 grādiem, kamēr peļķē tas būs aptuveni 30 grādi. Pie milzīgām temperatūras svārstībām hidroizolācijas materiāli var sākt plīst, tāpēc ir svarīgi, lai apakšējā slānī izvietotie siltumizolācijas materiāli būtu ar uzlabotām īpašībām labākai ūdens novadīšanai, jo pretējā gadījumā bojājumi var nonākt ēkā,” skaidro eksperts.