Pēdējos gadus saulespuķes dārzā pilda ne tikai dekoratīvu funkciju, bet arī ir veids, kā paust atbalstu Ukrainai. Tieši saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem, bet pati puķe ir dzīvības un gaismas simbols. Un noderīga tā ir ne tikai, lai atbalstītu ukraiņus, bet arī daudz tuvākus kaimiņus – mazos čivinātājus, kuri ziemas pārlaiž tepat Latvijā, nereti paļaujoties uz cilvēku labvēlību, lai nodrošinātos ar tauku slānīti, kas spelgoni ļautu pārlaist bez rūpēm.
Lai arī esam iecienījuši putniņiem kā barību piedāvāt dažādus sēklu maisījumus, kas speciāli iegādāti veikalos, barotavās ieliekot arī kādu tauku gabaliņu, jāatceras, ka putniem varam palīdzēt arī gudri izmantojot to, kas izaudzis mūsu dārzos. Viens no risinājumiem – dārzā audzēt dažādus augļus un ogas ražojošus kokaugus, visu ražu nenovācot pilnībā, bet atstājot daļu turpat kokā vai krūmā, lai putni varētu baroties. Vairāk par to, kā veidot dārzu, kurā putniem patiks uzturēties ne tikai tad, kad kādā zarā uzstādīta barotava, lasi šajā "Delfi" rakstā.
Arī saulespuķu sēklas ir noderīgs barības avots putniem, tādēļ pret saulespuķu ziediem nevajadzētu izturēties nevīžīgi, rudenī tās iesviežot kompostkaudzē. Saulespuķu sēklām ir augsta uzturvērtība, tieši tādēļ tās var būt kā nozīmīga papildbarības savvaļas putniem ziemas periodā, palielinot to izredzes izdzīvot skarbajos apstākļos. Tās satur gan olbaltumvielas, gan taukus, kas īpaši nepieciešami, lai putniņi pārlaistu ziemu, kā arī ogļhidrātus un šķiedrvielas, norāda portāls "The Spruce".
Lai arī putni neiebilst pret negatavām sēklām, tieši nobriedušajās sēklās ir visvairāk uzturvielu un kaloriju. Šis ir iemesls, kādēļ saulespuķu ziediem vasaras beigās jāpievērš īpaša uzmanība. Par sēklu gatavību liecina zieda malu brūnēšana, kā arī pašu sēklu krāsošanās no baltas uz melnu. Jo gatavākas būs sēklas, jo lielāku uzmanību tām pievērsīs arī paši čivinātāji. Lai putni priekšlaicīgi neapēstu visas sēklas, kuras vēlies saglabāt saltajiem gada mēnešiem, ziedu nosedz ar kādu materiālu, kas nodrošinās teicamu gaisa cirkulāciju un ļaus turpināt gatavošanās procesu. Puķes vari pasargāt, izmantojot speciālos tīklus pret putniem, taču tīklam jābūt pietiekami smalkam, lai arī mazākie čivinātāji netiktu pie sēklām. Cits risinājums ir ziedu galvām virsū uzmaukt papīra maisiņus, tajos izdurot vairākus mazus caurumus, lai nodrošinātu gaisa plūsmu. Noteikti neizmanto plastmasas maisiņus – tajos veidosies kondensāts, kas izraisīs sēklu puvi un ir bīstami putniem.
No lauka novācot saulespuķes, ziedu galvas nogriez ar aptuveni piecus centimetrus garu kātiņu. Novieto nogrieztos ziedus sausā vietā, piemēram, šķūnī vai garāžā tā, lai tās būtu pasargātas no grauzējiem un citiem kaitēkļiem. Jo sausāki būs ziedi, jo vieglāk būs iegūt sēklas gan tev, gan putniem, jo viens no vienkāršākajiem veidiem, kā putniem piedāvāt sēklas, ir vienkārši barotavā izliekot visu izžāvēto zieda galvu. Pēcāk, kad putni ar sēklām tikuši galā, tukšajā ziedā vari sabērt citas, veikalā nopirktās sēklas, tādējādi turpinot ziedu izmantot kā dabisku barotavu. Sēklas arīdzan var saviem spēkiem izberzēt no ziedu galvas, pēc tam tās vienkārši ieberot barotavas trauciņā.
Ja putni sēklas neēd, tās, iespējams, ir sabojājušās. Putniem nepatiks mitras, sapuvušas vai kopā salipušas saulespuķu sēklas. Atceries, ka putniem nedrīkst dot cilvēkiem paredzētās saulespuķu sēklas, kas papildinātas garšvielām.
Atceries, ka esam atbildīgi par to, kurus pieradinām, tādēļ, ja reiz putnus esi sācis barot, tas jādara visu ziemu.