Sapnis, kuru necerēja piepildīt. Burbergi par 200 gadus veca staļļa atdzimšanu

"Man bija sapnis, kuram es īsti neticēju, – gribēju viesu namu ar viesību zāli, lai uzņemtu viesus. Sapnim neticēju, jo nebija ne vietas, kur to radīt, ne naudas, lai kaut ko tādu nopirktu, tādēļ šo ideju biju ielikusi dziļā atvilktnītē ar domu – ja kāds man jautātu, par ko sapņoju, es varētu teikt šo," atceras Elita Burberga.

Cerība, ka dziļi atvilktnītē noslēptais sapnis varētu pārvērsties realitātē, pavīdēja kādā pavisam ikdienišķā sarunā automašīnā. Elita par savu vēlmi klāstīja Pēterim, kurš saprata, ka patiesībā zina, kur ideju varētu realizēt, – ģimenes īpašumā "Brūveri". "Īpašums man vienmēr bijis diezgan svešs, taču zināju, ka te ir vecais stallis un visas iespējas. 1922. gadā mans vecvecvectēvs 16 hektārus zemes ar "Brūveru" mājām saņēma agrārās reformas ceļā, jo viņš kādreiz bija blakus esošās muižas dārznieks. Otrais pasaules karš, protams, ieviesa savas korekcijas, un manējie tika izsūtīti. Māja tika sadalīta dzīvokļos, un līdz pat 90. gadu beigām te dzīvoja tie, kas strādāja tuvējās fermās. Cik esam parunājuši ar vietējiem, katrs otrais teica, ka te īsu brīdi ir dzīvojis," Pēteris īsi ieskicē īpašuma vēsturi. Līdz 2017. gadam īpašums piederēja Pētera mammas māsai, tādēļ viņš vērsies pie viņas ar aicinājumu: ja viņa būs ar mieru "Brūverus" "pārrakstīt" uz Pētera vārda, tie tiks no jauna augšāmcelti.

Elitai un Pēterim domas sakritušas – viss tiks atjaunots, nevis nojaukts un celts no jauna, kaut gan tas, ļoti iespējams, būtu bijis daudz izdevīgāks variants. "Uzbūvējot visu no jauna, apakšā vairs nav stāsta. Mums tas stāsts bija svarīgs, tādēļ mūsu mērķis bija saglābt visas iespējamās vecās konstrukcijas."