Lai nodrošinātu kvalitatīvu un viendabīgu ražu, selekcionāri Dārzkopības institūtā strādā pie jaunu šķirņu izveides. No Silvijas Ruisas selekcijas materiāla izdalīta un šī gada sākumā Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegta šķirne 'Jānis' (selekcijas Nr. SR 1-6). Līdz pilnīgai reģistrācijai gan vēl laiks paies – šķirnes stādi pavasarī nodoti AVS testam Polijā, kas prasīs divus līdz tīs gadus. Taču šķirne ir aizsargāta un pavairošanas tiesības šobrīd ir institūtam un Kalsnavas kokaudzētavai, kas uzsākusi stādu pavairošanu ar meristēmām.
Šķirnei 'Jānis' ir samērā stāvs, vidēji liels krūms, labi veido jaunos dzinumus, kas ir bez ērkšķiem. Zied trīs līdz piecas dienas vēlāk nekā vairums genotipu, arī ar esošajām trīs šķirnēm. Ziedi lieli, oranži, krūms krāšņi izskatās dārzā arī pavasarī. Augļi ienākas vidēji agri, augusta otrajā pusē, septembra sākumā. Augļi lieli, gludi, ļoti skaisti, ieapaļi ovāli vai pudeļveida, koši dzelteni ar samērā dziļu ziedgultni (redzami galvenajā attēlā). Dažos gados novērotas nelielas brūnas rūsinājuma svītriņas. Augļu vidējais svars 66 grami; maksimums – 93 grami ( mazas ražas gados pat virs 100 gramiem). Augsts šķīstošās sausnas, fenolu saturs un antioksidantu aktivitāte. Pirmās ražas vidēji divi kilogrami no krūma, samērā strauji kāpina ražu. Krūma ziemcietība, izturība pret puvēm un lapu slimībām laba. Šķirne uzskatāma par daļēji pašauglīgu – tas nozīmē, ka raža būs arī, ja stāds augs dārzā viens, taču labākas ražas ieguvei līdzās drošāk iestādīt otru, piemēram 'Rondo'.
Foto: Edīte Kaufmane
Selekcijas darbs institūtā turpinās, mēģinot iegūt jaunas ražīgas šķirnes ar kvalitatīviem augļiem, mazāk jutīgas pret krasām klimata svārstībām, kādas, izskatās mūs nākotnē sagaida arvien biežāk.
Foto: Edīte Kaufmane
Arī šis gads bija izaicinājumiem bagāts. Pavasara salnas (sals) ziedu plaukšanas laikā (institūtā konstatēti -4 līdz -6 grādi trīs naktis pēc kārtas), kas atstāja iespaidu uz ražu. Selekcionāriem gan tas bija noderīgi – varējām izvērtēt, kuri genotipi izturīgāki, daļai krūmos bija vien daži augļi, daļai – pat četri līdz pieci kilogrami.
Taču sekas uz augļiem tomēr novērojām – samērā daudziem ir brūns "kažociņš", kas atgādina ābolu kraupi, taču tā nav slimība, bet sekas krasām temperatūras svārstībām pavasarī. 'Jānim 'gan to nekonstatējām, bet šogad zemākās dārza vietās tas izteikti bija šķirnei 'Rasa'. Domājam, ka samērā labu ražu un ne tik lielus šāda veida bojājumus izdevās novērst, jo pirms salnām miglojām stādus ar līdzekli, kas uzlabo augu šūnu izturību stresa apstākļos.
Foto: Edīte Kaufmane
Nelabvēlīgs bija arī ilgstošais sausums maijā, jūnijā, kam sekoja lietus periods – arī šādas krasas svārstības augiem nepatīk. Mazāk cieta krūmcidonijas tur, kur ierīkota pilienveida laistīšana, bet kopumā diezgan izplatījās dažādas augļu puves. Augu aizsardzības līdzekļi pret slimībām gan krūmcidonijām nav oficiāli reģistrēti, bet var izlīdzēties ar varu saturošu lapu mēslojumu. Jo īpaši, ja šogad bijis daudz puvušu augļu, tad pavasarī šāds miglojums varētu līdzēt. Protams, svarīgi rudenī aizvākt no augiem visus bojātos augļus, arī tā sauktās mūmijas – sažuvušus tumšus augļus krūmā, kas ir infekcijas avots nākamā gada ražai.
Šīs mitruma un temperatūras krasās temperatūras veicinājušas vēl vienu fenomenu. Šogad izteikti daudz novērojam atkārtotu ziedēšanu – reizē ar gataviem augļiem krūmos redzam gan ziedus gan pat nelielus augļaizmetņus. Tos gan vajadzētu izkniebt, jo tie nevajadzīgi atņem spēku krūmam, kas būs vajadzīgs nākamā gada ražai.
Foto: Edīte Kaufmane